Īsumā par situāciju-nu redz esam kopaa ar draugu,jau gadus 3,attiecības bij tādas neteiksu ka ļoti stabilas, bet arī ne nestabilas. Tās bij vidējas,jo problēma bij tāda,ka visulaiku man ir vairāku mēnešu darba ceļojumi,un līdz ar to neesmu bieži LV.
Pirma neilga laika, viņš tā caur puķītēm, man pasaka ta nesaprotami,ka viņas sitas viss ir apnicis utt, bez maz vai sapratu,ka viņam ir cita.Man protams pārdzīvojums, histērijā,kā tā vispār var būt,ka tik tiko sapnoojām par nākotni,par bērniem,līdz ko es nedaudz pagriezos un aizbraucu uz daziem mēnešiem prom, tā šis atrod sev citu. Pagāja dažas dienas, viņš man rakta tā k''a nekas nav noticis,tā kā viss ir kārtībā.Nu okey,domāju uznāca melnie,ka nēsmu blakus un viss...,bet nu protams tā nebij,jo vakar patiešām uzzināju, ka esot viņam kaut kāda draudzenīte.
Es protams cerēju,ka tā nav, no dusmām uzsprāgt varu un viena raudāšana...Bet šodien atkal saņēmos, un sev pateicu, tas vēl nav viss,un tas,kas ir mans to man neviens nespēs atņemt. Netaisos savus kopējos sapņu vienkārši tā aizmirsts un paiet garām. Tātad domāju, varbūt Jums ir bijisi līdzīga situācija,ko darījāt, cīnījāties līdz pēdējā,vai arī tieši pretēji,ka nav ta nav.
Man ir tā,ka varbūt prāts man saka, nafig tev viņš vajadzīgs, bet sirds atkal saka-nē cīnies, cīnies. Tad nu lūk man jautājums ir tiešs-kā izjaukt viņu attiecības?
40
