Sveikas. Jau uzreiz atvainojos ka rakstu bez garumzimem..
Tatad mana problema.. Ar puisi esam kopa vairak ka 2gadus, pedeja laika stridamies un vins saka, ka neredz musu attiecibas izaugsmes iespejas, neredz kopigu nakotni, jutas noguris un vinam pietrukst visadas lietas, bet tai pasa laika saka, ka esmu vinam darga, grib rupeties par mani, uztraucas par mani. Kopa 100% nedzivojam, jo vins to negrib tagad. Vinu uztrauc tas, ka pec 2gadu kopa busanas nevar man pateikt magiskos 3vardus, un vel teksti, ka vins ir visu so laiku nesajis mani uz rokam, un nejutot no manas puses tadu pasu atdevi, kautgan es no savas puses domajot, daru visu iespejamo. Tagad musu attiecibas ir tada stavokli, ka esmu pateikusi, ka centisos kaut ka tas pilveidot, rast kkadas izaugsmes iespejas, tas viss kas vinam pietrukst, tikai isti nezinu ka to izdarit. Situacija ir diezgan sarezgita un gruti izskaidrojama, bet gribetu dzirdet Jusu viedoklus un varbut lidzigas situacijas, kas man palidzetu. Gribu vinu redzet sava nakotne, tapec gribu pirms ja mes skiramies, but parliecinata 100% ka esmu darijusi visu iespejamo, lai saglabtu visu.
Un vai Jums liekas normali, ka puisis ar bijuso meiteni paliek draugos un iet kopa skatities hokeju, vakarinas un sarakstas gandriz katru dienu? Es vinam uzticos, bet tai pasa laika, nezinu vai tas ir normali, ka vinam ir tik liela interese pret vinu.
8
