i need you - now?

ui, šitā mētāšanās nespējot izlemt ir briesmīga, bet ir būtībā divas izvēles - dzīvot tālāk, bez pārmetumiem un varbūt nelielu nožēlu, vai riskēt, ļauties un palaist visu pašplūsmā, protams, risks aplauzties ir milzīgs, bet tomēr diezgan reāla iespēja ir arī tam, ka tas viss izdosies!

Vot man tieši tagad galvā viens tāds sēž, kuram es arī interesēju. Tad pielaižu tuvāk, tad atkal distancējos un tā uz riņķi. Prāts saka, ka būs grūti ar viņu, zinot viņa raksturu un uzskatus, bet sirds (vai intuīcija, vai vēl nez kas tas varētu būt) kliedz- aj, kā gribas!!! :D

šitādos gadījumos laikam jāriskē, bet japadomā arī ar prātu.. es tomēr uzskatu, ka cilvēku var atkost arī pašā sākumā, ja vien nav uzreiz uzmauktas rozā brilles un tiek domāts arī ar galvu.. un ja jūti, ka viss nav tik labi un kkas nav ta, tad jālaižas lapās :-D

Risks aplauzties ir tik milzīgs, ka pat negribas riskēt, bet apzinoties to vien kas no šī saderības VAR sanākt (l). Viens pluss ir tas, ka es zinu to ka viņam patīk vienas nakts romāni, viņš ir bijis tik atklāts, ka es gluži neesmu ar aizsietām acīm, tai pat laikā viņš reāli apzinās, ka ja viņa nolūgs arī pret mani ir tāds, tad būsim tikai draugi. Fascinē šī atklātība. bet toties nesaprotu, viss notiek tik jauki, "līdz vakaram" "labrīt :)" - ka neizprotu viņa mērķi (l)

pavasaris prātu jauc :-D (l)

neesmu zirgs, lai stiepu piekabi.