Mani nakts memuāri...
Ja velāties, padalieties ! :)
Es nezinu, vai es vēlētos pavisam pārvākties kaut kur citu dzīvot, bet padzīvot/pastrādāt kādu laiku citur- tas mani tā vilina. Vienmēr tas licis skudriņām pār mani pārskriet...Patiesībā kāds man draugs ir vēl vairāk iekvēlinājis uz šo. Viņš strādā par niršanas instruktoru, viņam tikai ir 21 gads, bet kur tik viņš nav pabijis. Skatoties bildes draugos, es palieku zaļa aiz skaudības! Ziniet, pat asaras acīs sariešas! No tā, ka viņš dara sev mīlamu darbu, ir tik pasakainā vietā un tik tālu prom...Šodien lasīju visus viņa d-grāmatas ierakstus par to kā viņam iet un kur viņš ir bijis. Ziniet, viņš ir laimīgs, kaut ģimene un draugi ir Latvijā, bet tomēr laimīgs, ka viņam ir šādas iespējas. Tā lūk. Beigšu 12.kl un pašlaik nespēju saprast, vai man mācīties to, kur iespējams man būs nodrošināta nākotne, kas padodas (uzņēmjdarbību) vai piespiest sevi krietni daudz mācīties angļu valodu (kas pašlaik labi nepadodas) un iet uz tūrismu, mācīties tik labi, lai tiktu dažādās apmaiņas programmās, varbūt vēlāk pastrādāt kādā citā valstī.. Vaii..kā mani tas vilina.
Varat izteikt viedokli par manu nakts eseju un uzrakstīt kā ir jums, labprāt palasīšu..šovakar kaut kā esmu uz šādām emocijām. :)
Paldies.