Sveikas! :-)
Nav, kam sirdi izkratīt, gribas parunāties, varbūt jūs man varēsiet ko ieteikt..
Lieta šāda- esmu kopā ar puisi gandrīz 10 mēnešus, gājis visādi, bet varu teikt, ka mīlu viņu (l) . Pēdējā laikā viņam kkas uznācis- te es pa maz viņam dodu pretī, te atkal pa daudz.. Sāka man pārmest, ka pa nakti paliekam tikai pie viņa, ne reizi nav bijis, ka paliekam pie manis (es dzīvoju kopā ar vecākiem, pie viņa apstākļi labāki, tāpēc arī biežāk paliekam pie viņa).. Tā nu es pajautāju vecākiem, vai viņš drīkst palikt pie manis, atbilde bija kategorisks nē. Mani vecāki uzskata, ka puisis pie meitenes palikt nedrīkst, tas ir kauns utt. Pavēstīju to savam mīļotajam, un sākās- pie viņa arī tādā gadījumā nepaliksim, nemīlēsimies, viņš nedarīs vairāk kā es.. Bet es vainīga, pie tā, ka vecāki neļauj?
Šovakar paliku viena, viņš pie draugiem, sāp sirsniņa, pirms stundas atrakstīja- viss, man apnika strīdēties, rīt varbūt tev kko atrakstīšu.. :-(
Kā iziet no šīs situācijas? Negribas ar vecākiem vairs strīdēties, ar mīļo gribas salabt.. Ko un kā darīt?
6
