Gribu zināt jūsu domas :)

Biju kļuvusi svarīgākā pirms sagājām kopā - kādu pusgadu pirms.

Svarīga daļa no dzīves es esmu, bet nedomāju, ka pati svarīgākā, jo draugus un darbu manis dēļ nekad nepamestu, kas arī nav nepieciešams. Lai gan darbu nomainīja, jo manis dēļ uz Rīgu atnāca - tas jau vien man pierādīja, ka esmu viņam svarīga, un ka mani mīl. (l)
Visam jābūt līdzsvarā, nevis viens cilvēks jāceļ debesīs un pārējais viss jāpamet vai jāpakārto otrai pusei. Abiem jāpielāgojas, lai būtu labi.

Diemžēl man ar draugu ir radusies tieši tāda līdzīga situācija... Kaut kā vajag mums viņus sapurināt!!! :-)

Kopš pirmās dienas esmu viņam ļoti,ļoti svarīga.Un nekas nav mainījies.Protams,neiekrītot galējībās-viņa pasaule negriežas ap mani.

"Stabila daļa no dzīves" un "par visu svarīgāka un pati nozīmīgākā" NAV viens un tas pats.

Es 100% zinu, ka esmu stabila un svarīga daļa no viņa dzīves, bet nedod dievs es būtu par visu svarīgāka. Tās būtu šausmas. Svarīgāka par darbu, par savām interesēm, saviem draugiem??!! Tad taču cilvēks kļūst par neko un man nemaz vairs nesimpatizētu.

Man patīk, ka ir līdzsvars - draugi, darbs un citas intereses, bet es nekad netieku aizmirsta. Man taču arī vajag savu telpu, lai pabūtu viena šad un tad.

Nu nezinu gan - manuprāt, tas ir tikai normāli, ka otra puse ir svarīgākā . Tas ir tas, kas veido ģimeni. Nejau ar draugiem viņš taisīs bērnus un tos audzinās.
Manuprāt, ģimene ir cilvēka svarīgākā "institūcija". Pārējais ir pakārtots - gan pieminētie draugi, gan darbs.

Protams, mans viedoklis nav attiecināms uz īslaicīgām, nenopietnām attiecībām.

Nezinu vai īsti pareizi ir sevi izvirzīt kā svarīgāko par visu un pašu nozīmīgāku, Tu gribi džeku zem tupeles vai normālu vīrieti?
Vīrietim ir jābūt arī darbam, ģimenei (mamma, tētis), hobijs tieši tā kā te augstāk minēja, pasaule taču ap tevi negriežas!
Var jau būt ka Tu to domāji, ka viņš tevi vairs tā nelutina, nelūdz vēl tavu roku un neapaugļo! :%27-(

Savam vīrietim princese biju līdz kāzām, pēc tam kļuvu par vienu no dzīves daļām, kura, viņaprāt, vienmēr, lai kāds viņš nebūtu, būs blakus. :-/

Attiecībās ir trīs posmi sākums(rozā briļļu periods) - attiecības līdz kāzām - attiecības pēc kāzām.. ar katru posmu nozīmīgums noplok.

kops 1. nedelas, kad sam draudzetie...lidz sim laikam.


bet par tavun gadijumu-neuztraucies. tas ir tikai cilvecigi sakt nenovertet to kas mums ir. katru dienu edot saldejumu tev vins vairs neskitis tik garsigs, ka tad, ka to edisi reizi menesi

Es nerunāju par īslaicīgām attiecībām..Un par to,ka viss griežas ap mani..jo man viss griežas ap viņu,ja jau esmu šajās attiecībās..nevis tikai aizpildu savu laiku,kad iegribas!

katram tas jau ir individuali.
man ir ilglaicigas attiecibas(jau 4 gadi). vnk nevajag visu laiku but kopa(tad to saldejumu neparedisies). brivdienas ar var atpusties bez savas 2. pusites.atceros, ka es aizbraucu pie radiem uz 5 dienam, tad atnakot majas vins bij nopircis sarkanu, lielu rozi, satirijis visu maju un pats vel uzposies.
bet atvalinajumos, kad abi tupam 4 sienas, tad nu gribot vai ne man rodas tadas domas ka tu aprakstiji.

man šķiet, ka es viņam esmu pati svarīgākā, kas man nepatīk, viņš vispār, man liekas, ka grib apprecēties, bērnus, māju laukos un ģimenes autiņu, es neko tādu vispār negribu vēl kādu laiku točna, man ir savā ziņā žēl viņu, jo viņš jau saka, ka gaidīs kamēr es būšu gatava, bet nu vvz, kad tas būs...

Ļoti svarīga daļa no viņa dzīves kļuvu apmēram pēc pusgada kopā būšanas.

Bet tagad esmu arī vissvarīgākā un dārgākais cilvēks, kas viņam ir ;-)

es gribu,lai man tagad tā būtu,lai es būtu vienkārši draudzene:)