Mans vīrietis savu ideālo sievieti un attiecības raksturoja šādi.
Katrs dzīvo savu dzīvi, kad viņam gribas mani, viņš pavada laiku ar mani (pārsvarā viņš drošvien bija domājis seksu), kad viņam vairs negribas, viņš dara savas lietas un es savas. Es no viņa neko neprasu, neko nepārmetu, neko negaidu. Ar mani nav jārēķinās, nav jātur solījumi.Arī ja viņš strādā līdz 2iem naktī, es uzreiz esmu augšā, un nu tik būs sekss, cik vien viņš gribēs. Un es nekad uz viņu neesmu dusmīga, par to,ka viņš ilgi strādā. Viss, ko viņš dara, ir vienkāršī super. Varbūt viņam kādreiz sagribēsies arī nedēļas nogali pavadīt ar mani. Bet to nekad nevar zināt, jo viņam plāni ātri mainās. Man vienmēr ir jābūt gatavai. Ā un viņam būs viņa harēms, viņš tiekas ar citām meičām, lai celtu savu pašapziņu, ka redz viņš var arī kādai citai iepatikties. Man par to ir jābūt priecīgai. Jo fiziski viņam ar viņām nekas nav. Viņš arī regulāri ar citām sarakstās, flirtē un sūta mīļus epastus. Tas ir normāli. Bet man gan ir jābūt uzticamai, es nedrīkstu iet uz ballēm, nedrīkstu ar citiem mīļi sarakstīties. Ā un galvenais nedrīkst uzbāzties par precībām. Lūk viņa ideālā dzīve.
Lūdzu atsaukties meiteni, kas piekristu šāda tipa attiecībām. BET!! Svarīgs nosacījums- viņai ir jābūt arī mīļai, godīgai, uzticamai un saimnieciskai.
Manā uztverē šāda sieviete neeksistē, tāpēc gribu veikt eksperimentu, varbūt tomēr! :)
12
