Ui, izlasīju Hellish komentāru par ēšanas saprāta robežām un sasmējos. Atceros vienu gadījumu no bērnības. Piedalījos kādā bērnu dejošanas pasākumā. Bija ļooti karsts jūlijs.Pēc pasākuma mūsu audzinātāja, gribēdama mūs iepriecināt, nopirka saldējumu,bet...šokolādes saldējumu,kas man negaršo.Negribēju atzīties,ka neēdu, tāpēc ar mokām to dabūju iekšā.Vakarā pārējie bērni sāka dīkt,ka gribētu vēl vienu saldējumu - man jau auksti sviedri - tikai ne to :-/ Ieminējos,ka es gan vairāk neēdīšu, taču viņa saprata,ka es kautrējos, un nopirka arī man vēl vienu šokolādes saldējumu.Un ko es savā bērna prātā izdarīju - iebāzu šo saldējumu savā somiņā. :-P Uhh.. kādu brāzienu no mammas dabūju - visi mani skolas dokumenti, braukšanas apliecība bija brūni.
Vēl joprojām, kad eju gar saldējuma vitrīnām,nepatikā noskurinos :-D