vai ir vērts?

Apskatīšu šo situāciju no abām pusēm.

Nav vērts! Tu velti iznieko laiku un izmanto vīrieša labvēlību. Viņš liek lielas cerības uz Tevi, bet Tu baudi uzmanību, lutināšanu, iespējams, pieņem dāvanas, īsumā sakot- labi pavadi laiku, bet tajā pat laikā māni otru. Sirdij nevar pavēlēt! Parasti viens no iemesliem, kāpēc sievietes baidās atraidīt lielisku vīrieti pat, ja viņš nav sirdij tuvs, ir fakts, ka viņas baidās, ka neviens pret viņām tā nekad vairāk neizturēsies! Muļķības! Apkārt ir tik daudz lielisku vīriešu! Problēma ir tāda, ka mēs varbūt biežāk nenovērtējam lieliskus vīriešus, bet skrienam pakaļ tiem, kuriem mēs neesam vajadzīgas!

Savukārt, no otras puses.

Ir vērts! Pēc savas pieredzes saku :-) Teikšu godīgi, jā, sākumā es nedaudz šaubījos, jo man, gluži tāpat kā Tev, nebija taureņu, tad tagad esmu ieķērusies līdz ausīm (l) Un tas ir nevis pieradums, bet skaidra apziņa, ka šis vīrietis ir tik lielisks, ka es nevēlos viņu pazaudēt! Daži notikumi man palīdzēja saprast un izvērtēt to. Es ļāvu laikam visu salikt pa vietām!

Tā ka, redzi, nav viss tikai melns un balts :-)

Protams, bija tā, bet tomēr izvēlējos nedz sevi mocīt, nedz viņu. Nekādi tauriņi neuzradās, nekāda iekāre, nekāda mīlestība, nekādas siltas jūtas, kas būtu vairāk par ''pa draugam''.. Un to visu zināja arī viņš, piedāvāja gaidīt, bet teicu, lai negaida.
Ļāvos kārdinājumam sajust ko vairāk un aizgāju.
Saprotu, ka ar to vīrieti, iespējams, būtu patiešām ļoti laimīga, bet tomēr mīlēt un iekārot to, ar ko kopā esmu, arī vēlos.
Domāju, ka nav jēga turpināt šādas attiecības, kurās nekas nerodas pat pēc samērā ilga laika. (t)

Man šobrīd ir tas pats, tikai mēs jau kadu laiciņu esam kopā, bet man tik ļooti žēl viņu sāpināt! :-/
Nezinu ko darīt..
Un vēl, man ir bail, ka es kkad nākotnē to varētu nožēlot..

Meitenes kuras jau ir pametušas, nekad nesanāk jums nožēlot, ka tik lielisku vīrieti palaidāt vaļā? (t)

Man arī vairāk liekas, ka tev patīk būt viņa princesei, ka tevi nēsā uz rokām, lutina, u.t.t Kurai meitenei tas nepatīk. (l)
Beet, es domāju, ka ja tev nav pat tauriņi, kas parasti ir pirmā stadija ceļā uz mīlestību, stipru patikšanu, tad es nezinu.. protams, viss ir iespējams, bet es pati laikam nemēģinātu to ievilkt, kaut vai tāpēc, ka tas nav godīgi pret puisi.
Man pašai arī ir bijis tā. Puisis fantastisks, dievināja mani, teica visu laiku to. Arī kad satikāmies, viņa acīs to varēja redzēt, viņš mēdza ļoti ilgi uz mani skatīties ar tādu muļķīgu smaidu sejā. Bet es sapratu, ka lai arī cik jauks, mīļš viņš nebūtu, nav tas klikšķis - ne tauriņu, ne ļoti gaidīju viņa zvanus, nekas. Jauks pusis, tas arī viss. Piedāvāju viņam palikt kā draugiem, viņš piekrita, jo kā cilvēks vinš tiešām foršs, bet skumji bija tas, ka viņš vēl tomēr mēģinaja cīnīties, līdz pagāja ilgāks laiks un man uzradās draugs. Tad gan mūsu kontakti pārtrūka. :-( Bet visu gribēt jau nevar.

No savas pieredzes varu teikt, ja nav sākumā, tad nekad arī nebūs. Nu vismaz man tā ir bijis- kaut ko pamuļā, bet ja jūtu nav, tad arī nekas tur nerodas.