Daudzas jau noteikti piefiksējušas, ka nesen izšķīros no drauga. tad nu tā ir sanācis, ka esmu palikusi pēc visa ar divām sajūtām - kā rosse minēja - bailēm, ka atkal sāpēs, un otrs - bailēm palikt vienai pavisam. JO - mans darbs nav tik daudz ar darbiem lai kādu satiktu - no biroja jāiziet ja nu uz pastu vai banku. tas viss.... un manā radu pulkā jau ir viena vecmeita, kas lai vecumdienas nebūtu jāpavada vienai vismaz no viena bērnu paņēma.
Un - es satiku vienu puisi, man viņš patīk. uzaicināju dr.lv, apstiprināja. izložņāja bildes - un man bija palikušas no vecajām attiecībām dažas (e) . un ar to arī viss beidzās. laikam viņam neinteresēju, jo atrakstīt ar neatrakstīja. bet es labāk domāju par to puisi nevis par bijušo. man pat pašai šķiet ka meklēju glābējriņķi :'-(
Negribas laizties zem sava līmeņa un viņam rakstīt, bet no otras puses ko man vairs zaudēt? :-(