Lieta tāda, ka dzīvoju kojās ar meiteni,kās sākotnēji likās diezgan normāla. Tad iznāca neliels konflikts,un nu viņa ir pārvērtusies par vispretīgāko maitu,kādu vien zinu. Naktīs es pagulēt nevaru,jo,redz, kā minimums līdz 2 naktī pie mums ir jābūt viņas drauģelim,ar kuru protams jārunā savā starpā visu laiku. Mani lūgumi viņam iet prom,jo es gribu gulēt, beidzas ar kašķi,jo "es taču varot iet gulēt", viņi jau man netraucēšot. Jau mēnesi esmu miega badā. (e)
Ik pa laikam man vēl nākas paciest arī visādas viņas preteklības, piemēram, iesnu laikā viņa nevis kā normāli cilvēki degunu šņauca salvetēs,bet IZLIETNĒ pūta puņķus un ne vienmēr tos no turienes nomazgāja (t) (e) vnk pretīgi..
Ir jau arī reizes,kad varam sadzīvot normāli,jo tā jau viņa ir tīrīga un kad nav tā drauģeļa,arī diezgan klusa, bet pēdējā laikā man uz viņu skatoties nāk vēmiens. un jā,nepalīdz arī tas,ka esam kursabiedrenes. Tagad ir doma par pārvākšanos uz citu istabu,ja būs brīva vieta, vienīgi negribas būt riebeklei un vēl 2 cilvēkus atstāt bez ledusskapja pārvākšanās gadījumā,jo tas ir mans,bet nezinu,ko citu lai daru. Stulbi arī tā gada vidū vnk aiziet, bet nav pārliecības,vai izvilkšu līdz vasarai ar viņu kopā.
Ko jūs darītu manā vietā?
37
