esmu parak slinka.

:-(

Nu nezinu gan, kādi te varētu būt baigie padomi un ieteikumi...
Vienkārši ir jāsaņemas un jādzīvo! Jāmeklē prieks, jāattīstās, jāsameklē hobiji utt.

Man arī ir pārņēmusi tāda .. nemaz nezinu? - Tukšuma sajūta, vienaldzība par visu, nekā negribēšana .
Bail pašai no tā, kas notiek, jo vienmēr aktīvi darbojos, esmu uzņēmīga, centīga un nenolaižos.
Tagad nezinu, kur lai dirsā liekos.

Bet tai pat laikā iekšēji mēģinu sevi uzmundrināt, vilkt uz priekšu .
Kaut kā takš jāizkuļas.
Vienmēr ir risinājumi - atgādini to sev. Jāatrod tie un jācenšas.

es sevi iedarbinu ar domu, ka ta tak nevar un tad es visu izdaru(darbinus), bet tas ir islaicigi.

Man ik pēc nedēļas tā uznāk. Nezinu kā to mainīt, es vienkārši nemāku. (e)

es drīkstu peivienoties slinkotāju pusčīkstētāju bariņam, nu es sevi vismaz par tādu uzskatu :D

Nu ko meitenes - jātaisa slinko/čīkstētāju/pusčīkstētāju klubiņš. :-D

Maini savu attieksmi pret pasauli! Šajā portālā neuzturos bieži, izlasu samērā nedaudzas diskusijas, taču esmu pamanījusi, ka teju katrā no tām parādās Tavi rūgtuma pilnie komentāri, kuri parasti pauž vien bezcerību, īgnumu un negatīvu skatu uz dzīvi.
Neteikšu, ka esmu saulesstariņš, taču pēdējā laikā esmu izteikti pievērsusies savai iekšējai/garīgajai pasaulei. Daudz domāju par to, kāpēc nereti, šķietami, gluži bez iemesla sajūtos nelāgi. Cenšos nevairot sevī negācijas, norobežojos no ļaušanās pašdestrukciju vairojošām emocijām - skaudības, naida. Zinu - pirmā doma - `Stāsti vien! Viegli pateikt, grūti izdarīt!`. Jā, neapgalvošu, ka tas ir viegli. Bet tie dzirkstoša prieka pilnie mirkļi, kuros iespējams izjust savādu, eksistences viegluma lidzatnestu tīksmi, ir to vērti. Pagaidām tie ir īslaicīgi un ne sevišķi bieži, taču tas ir vērā ņemams sākums. Šobrīd lasu kādu ļoti vērtīgu, savu garīgo ceļo meklēt aicinošu grāmatu, taču nevēlos sludināt, tāpēc tās autoru un nosaukumu atstāšu noklusētu. Katram savs ceļš ejams un, manuprāt, tieši šāds brīdis, kurā apzinies, ka esošā situācija ir visnotaļ draņķīga, ir īpaši piemērots, lai beidzot sāktu rīkoties!
Vēl noteikti varu ieteikt atrast nodarbi, kurā vari būt Tu pati un rast prieku/baudījumu no tās. Grāmatas, kino, mūzika. Varbūt kāda no jaunrades formām - dzeja, proza. Jā, man pašai vairāk velk uz radošo, tāpēc pirmās prātā ienāk tieši šādas aktivitātes, taču tas, protams, varbūt arī kas pavisam cits - sports, sudoku mīklas vai kaut izšūšana krustdūrienā!
Neslinko un atrodi savu piepildījumu. Veiksmi! :-)

Zin, es sodien ari apraudajos, jo nespeju atrast un nopirkt sev drebes,tad dargi, tad nav, tad likas ka pasaules gals klat pienacis un nekam nav jegas..

BET es sapratu, ka es neesmu vel tik daudz pieredzejusi: atradusi sev draugu, istu... atradusi savu idealo darbu, un savu idealo izskatu, bez tam rit varetu aiziet uz kaitigu solariju, bet palikt brunakai un galu gala parupeties par sevi pashai :) lai butu prieks un kartiba:)
Vel loti palidz istabas / vannasistabas bershana :D un tirishana, rekomendeju :D
Vai ari virtuvee izmazga gridu :p

Zhurnals forbes - nezinu, nosakties youtube reklamas rulli par sho zhurnalu, mani ientereseja, netisham uzgaju, petidama darba piedavajumus, luk, tagad lasu to, kaa veicas LV biznesaa cilvekiem:)

p.s. padomaa, ko tu vel neesi paspejusi sava dzivee izdarit, to, kas tevi ieipriecinatu:)

un rutina rodas no taa, ka katru dienu dara vienu un to pashu;p maini kaut ko.

Varbūt velti daļu sava laika augstskolai.

vel viena laba ideja(manuprat):

noskaties katru nedelju kadu izglitojoshu filmu par valsti kadu..novelc no torenta, torentos ir tematiskas filmas, izglitojies ;P

Nevar but ta ,ka pilnigi nekas neinterese-nespej kustinat |-) !Padoma ,kas tevi spetu iepriecinat,kaut ari nereals pirmaja momenta ,bet tomer...iedomajies!Tad sac darboties!!!Es domaju ,ka tev ir sevi jaizsit no ta "miega lidzsvara"! :-)

nepatik mums jau to atzit, bet taisniba jau vien ir. no malas jau laikam labak redzas, jo nav jau 1. reize, ka seit man ko saka par komentariem, kuri ir negativu emoc pilni. sakuma domaju, ka es vnk esmu realiste. bet ta laikam jau nav.

es laikam apzinos savu problemu. ta ir parak liela nasta, kas man janes. no ta tad ari esmu pargurusi. klusiba sapnoju aiziet pie friziera, uz solariju, gribetu, lai man profesionali izrauj uzacis, nokraso tas, matus gribu nokrasot, gribu iet reizi nedela uz airobiku, bet ....tam visam man nav naudas. var jau to darit visu pats, bet tas vairs nav tas. un tas mani dzen izmisuma, jo es ar reali izverteu visas iespejas un zinu, ka paslaik neko nevar mainit. tas vnk ir jaizdzivo . un no ta man smagi paliek.
esmu ari nogurusi no ta, ka biezi vien dzive piespiez but viltigai, melot, lai panaktu savu, manities. man tik loti gribetos but patiesai, tada kada esmu. aij...saksu dzivot biskin velak.

aer...

Domā tikai par sevi.
Un ar nekaunību un uzdrīkstēšanos var tālu tikt. 8-)

Count me in. :-/

Man pat uz dušu ir slinkums aiziet. Bet es, protams, eju, kas noved pie nākamās problēmas - man ir slinkums iet no dušas ārā. ( :-D ) Un tā nu es dušojos tik ilgi, kamēr vairs nevar, minūtes 40. LABI, ka man kojās nav jāmaksā par ūdeni. :-D :-D

interesanti - man tieshi otradak, kaa trakai gribas mazgaties rita vakaraaa, sedet vannaa dushaa:D ja vien tas milzigais elektribas rekins nebutu jamaksaa :)) vot tas attur no tik trakas slapinashanas :D sanak tikai reizi diena :D