ar draugu kopā esmu jau vairāk kā 4 gadus, bet pēdējā laikā viss iet uz slikto pusi, manam draugam ir īslaicīgas aizraušanās- virtuālas un arī ne tikai virtuālas, draugs mājās visu laiku ir neapmierināts un sēž tikai pie datora, viņam nepatīk ne tas kā es izskatos, ne kā es gatavoju, ne kā es tīru mājas vai arī ka mājas tīra apkopēja,vai arī man mati nav safēnoti, vai nagi nav nolakoti, sekss mums arī sen vairs nav un man ir tikai 23, bet viņam 42... kad es saku, sķiramies, tad nē! ka bez manis nevarot un principā mums esot "loti labas" attiecības, bet es nesaprotu, kā mums var būt labas attiecības, ja es esmu pārvākusies dzīvot uz viesistabu, jo man pat vairs negribas ar viņu kopā gulēt, jo visu laiku es esmu slikta...negribas to vairs klausīties, bet aiziet nespēju... draudzenes saka, lai paciešos, jo tas noteikti pāriešot, jo viņš taču ļoti turīgs un izskatīgs vīrietis un man finansiāli neesot neparko jāuztraucas, bet viņas nesaprot, ka labāk iztikt ar saviem ienākumiem, neviss visu laiku klausīties, ka Tu esi nekam nederīga, ko man jau stāsta vairāk par pus gadu. un te stāstā parādās trešais, iepazinos ar 28 gadus jaunu puisi, jauku un patīkamu un ļāvos šīm sajūtām, ļāvos fntastiskam seksam un patīkamiem vakariem, baleta izrādēm un restorāniem, skūpstīties mašīnā līdz 2 naktī! tik viegli tam visam padevos, jo mans draugs lielāko daļu laika ir komandējumos ārpus LV, un tagad es mokos, jo aiziet nevaru, viņam vienmēr izdodas mani pierunāt palikt, nedēļu, mēnesi un tā nekas nemainās! ar jauno puisi mums ir vienošanās, ka tas nav nekas nopietns, un ka tas ir bez saistībām, it kā varētu paturēt puisi kā mīļāko, bet es nespēju, man negribas ilgāk dzīvot dubultu dzīvi...
vienkārši gribējās izstāstīt, jo mana labākā draudzene mani nesaprot...