Laime.

Piekrītu, ka katrs pats nosaka savu laimi! Ja nejūties laimīga, pirkārt ir jāsaprot, kas tev traucē tādai būt un tad jau attiecīgi rīkoties, lai uzlabotu situāciju. Bieži vien mēs tikai pukstam, cik nelaimīgi esam, bet lietas labā neko nedaram! Tāpēc ir jāsaņemās, jo tas taču ir to vērts!

Vispār labu tēmu aizsāki! Liek padomāt.

katru dienu dzīvo tā itkā tā būtu pēdējā! dzīve ir jāizbaud nevis jāsūdzās par to!

pēdējo reizi, kad sajutos galīgi nelaimīga, raudādama braucu pie mammas

nu bet protams, ka mēs paši nosakam savu dzīvi. Dzīve pati par sevi nav nedz laba, nedz slikta, viss atkarīgs no pašiem.

Ja neko nevar mainīt un dzīve dibenā, tad jāmaina attieksme

Tavs domugrauds labs!

tas vienkārši nav iespējams.. nav un viss! Apstākļi tādi ir, tāda esmu es un tāda ir mana dzīve! Kā es kaut ko varu mainīt? vienīgais.. mēģināt mainīt attieksmi

Reizēm vajag apstāties un paskatīties no maliņas, nomierināties. jā, vajag darīt lietas labā kaut ko, ja ir sūdīgi, bet citreiz mēs tā cīnamies, ņemamies, ceram, ārdamies... ar varu to laimi neatvilksi! Man daudz reižu ir bijis tā, ka nu nekādi nesanāk kaut kas, tad es nospļaujos un pasaku - aj nu vienalga, ok, lai ir tā, kā ir... un lietas sakārtojas

neko. kad apnik skumpt un zeloties, tad vnk to nedaru

es arī par šo esmu aizdomājusies, tikai mazliet citā kontekstā. Par uzņēmējdarbību.
Lai to uzsāktu, ir vajadzīga laba ideja, ticība sev ,zināšanas,utt.. Tas viss man ir. Bet kā lai to visu attīsta, ja vnk nav sākumkapitāla? nav runa par 1000 latiem, bet par krietni lielāku summu. Un tāpēc man ir žēl, ka tik daudz šajā dzīvē esmu atkarīga no naudas. Es negribu, lai kāds maksā man, lai kāds atbild par maniem ienākumiem. Gribu pati par tiem atbildēt, bet, redz, man vēl līdz tam ir kur augt. Es esmu ļoti laimīga un man šobrīd dzīvē nekā netrūkst, bet ir tik žēl izniekot 8 stundas no katras savas darba dienas, lai strādātu kāda cita labā..

Piekrītu, ka katrs pats ir savas dzīves režisors.Tātad - katrs pats ir arī noteicējs par to, cik laimīgs jūtas
Man ir saraksts ar lietām, kas liek man justies labi.Kad jūtos slikti, daru ko tādu, kas uzlabo manu garastāvokli.
Un nav jau vajadzīgs nekas grandiozs, lai uzlabotos garastāvoklis. Manu omu uzlabo kaut vai karsta, smaržīga vanna komplektā ar labu grāmatu. Ja ir pavisam slikti, dodos pastaigāties gar jūru.

Fiducia - neesi mēģinājusi apvienoties ar kādu cilvēku, kam ir nauda, bet nav idejas? Man ir zināmi gadījumi, kad cilvēks ar ideju un cilvēks ar naudu apvienojas, izveido biznesu un visu dala uz pusēm!

itkā jā, es arī cenšos darīt lietas, kas man liek justies labi, patīk, bet ko darīt, ja iemesls sliktai pašsajūtai ir vientulība? neiet runa par to, ka nav cilvēku apkārt.. ir.. bet apkārt! neviens no viņiem nespēj kliedēt vientulības sajūtu iekšienē!

visatļautība, tāda iespēja man ir. Bet es to negribu. Gribu ko savu. un tikai.

Man jau ar peedeejaa laikaa liekas ka nekas labs vispaar nenotiek taapeec uz visu ir pohuj

+1 berry...

Noteikti, ka ciikstu, zheeloju sevi- ak,kaada es nabadziite,kaa man neiet! un veelaak saprotu, ko tur daudz njaudeet,labaak no taa nepaliks,ir jaaskataas uz visu no pozitiivaas malas un tad jau tik nelaimiigas mees nemaz nesanaakam!!
veel es pasaku draugam par savu depresiju un zinu ,ka sis vienmeer atradiis iistos vaardus,lai es sajustos otraadaak- laimiiga!!

Es arī žēloju sevi. Guļu un bimbāju. Diršos ar draugu, jo "neviens mani nesaprot". Draudzenes sūtu kakāt, jo viņu padomi ir "stulbi". Kad palieku viena, man paliek vēl vairāk sevis žēl un saprotu, cik tomēr patiesība biju laimīga

Laime ir tad, kad par to nav jādomā.
Kad nejūtos laimīga, sāku domāt, ko darīt lietas labā,vēl uzēdu kādu šokolādīti un nākošajā dienā sāku gausties par to, ka klāt nācis vēl viens kg.
Es agrāk arī domāju, ka neko nevar mainīt[konkretās situācijās],bet var.Un katrā situācijā ir izvēle, tik atliek izvēlēties pareizo.
Jā, katra diena ir īpaša, vismaz vajadzētu tā būt.

Man ir dažādi varianti. Palutinu sevi ar šokolādi, vismaz kaut kāds prieciņš. Skatos komēdijas. Kārtīgi izraudos ar emociju pastprinošiem elementiem - gaudulīgas dziesmas, filmas. Iedzeru šnabi va brendiju tīrā - liekas, ka ar savu stiprumu tie uzdod pa pakaļu. Eju tusēt, cenšoties noturēt smaidu uz lūpām, kārtīgi izdejoties un paflirtēt, azmirstot par domām par savu nelaimīgumu. Rakstu dienasgrāmatā savu pašanalīzi 'kāpēc, kas, kā' un kā to risināt. Šie visi varianti iedarbojas uz mani. Savā ziņā piekrītu tam, ka katrs pats ir savas laimes kalējs, bet ne 100%, jo ir taču tik daudzi, kas strādā pie tā lai saņemtu to, no kā šie cer būt laimīgi, bet nesaņem gaidīto. Domāju, ka tas vairāk ir atkarīgs no cilvēka iekšējā stāvokļa un arī tam, kā pats sevi noskaņo.Man pašai ir tāda sajūta, ka neesmu laimīga un liekas, ka savu potensiālu esmu izniekusi un vispār visa dzīve pakaļā. Ar to noskaņošanos arī ir kā ir, jo realitāte tomēr ir realitāte. Vispār kā gribētos visu dzīvi sākt no sākuma. Tuvojās kārtējā dzimene un tas mani dzen depresijā .

Labs domugrauds