Līdz kādiem 18 gadiem laikam dzīvoju, lai ēstu :-D Esmu 167, un svars grozījās ap 68, bijis arii nedaudz pāri 70. :-D Samierinājos jau, ka nekad nebūšu tieva... Bet pabeidzu vidusskolu, sākās "īstā dzīve", jaunas iepazīšanās, ceļojumi... Un sapratu, ka ne jau ēšana ir galvenais. Rezultātā īpaši nepiedomājot, 2 gadu laikā pakāpeniski zaudēju ļoti daudz svara - vienkārši izmainot domāšanu, un tagad sveru 51 kg, bijušie skolasbiedri mani pat neatpazīst vairāk. :-D
Aptuveni šāds vsars turās jau 4 gadus, ziemā vai pa svētkiem uzēdas kāds kg, bet par to es nestresoju. :-) Jo tāptat - man ļoti patīk garšīgi paēst, un esmu vislielākais saludmmīlis pasaulē, nevaru iedomāties prieku liegt sev bulciņas vai šokolādes :-D Bet atšķirība ir tā, ka tagad es ēdienu izbaudu, nevis bezjēgā piebāžu māgu. :-D Un empcijas meklēju kur citur, nevis ēdienā. :-)