Pavasaris ir sācies.

Šobrīd ir!!! Vāks, nezinu, ko iesākt... Negribu krāpt draugu, viņš nav to pelnījis, bet mums ir rutīna, un tas trešais ir uzradies tieši tagad, kad man gribas, lai mani aplido, apvārdo utt...

Nu taču ļaujies tam otram, kāpēc gan nē, ja viņš tevī modina tādas sajūtas? Iztrakosies un mierīgi atgriezīsies pie pašreizējā drauga.
Galu galā nav tāda cilvēka pasaulē, kurš otram varetu dot pilnīgi visas emocijas.

Sajūtas ir, bet es nevarētu tā izrīkoties ar pašreizējo puisi, pēc tam nespētu viņam skatīties acīs. Tādēļ laikam tas paliks tikai emociju līmenī. :-)

es arī uzskatu, ka jāļaujas. dzīvo šodienai, baudi to, ko vēlies baudīt, dzīvo sev, nedomā, ko citi padomās. vai tiešām dzīves nogalē būs svarīgas citu cilvēku domas?? nē! jo būs svarīgi tas, cik reizes dzīvē ļāvies tam, lai būtu patiešām laimīga, svarīgi, cik piepildīta ir bijusi tava dzīve, nevis tas, cik ilgi spēji noturēt rutīnu, cik spēka tev prasīja brūkošu attiecību savākšana...

Līdz šim es tev būtu ieteikusi padomāt, vai jaunais puisis ir tā vērts, lai atteiktos no otrā .. kaut uz laiku! Bet tā kā man šobrīd ir kaut kas līdzīgs, tas saprotu, ka šis ieteikums nekam neder (t)

Jocīgi lasīt, ko tu raksti, jo es rakstīju līdzīgi pirms pāris mēnešiem. Bet nu ,ko varu teikt no sevis - man šīs sajūtas pret to otro nepazūd. (s) Bet tam par spīti es neļaujos, jo man krāpšana kā tāda liekas pazemojoša.Īstenībā vadies pēc savām sajūtām , varbūt tas tik tāpēc ,ka pavasaris tuvojas, gribas visas tās sajūtas (l)

Galvenais ir nedomāt par to bumeranga bubuli no sērijas "viss sliktais dzīvē nāks atpakaļ". Pilnīgas blēņas! Nez kāpēc tie, kas man savulaik ir darījuši pāri, tagad dzīvo cepuri kuldami. Kā arī tie labie darbi, ko mēs visi darām citiem, arī paliek bez jebkādas atdeves. Muļķības tas viss ir. Katram jādomā paša par sevi. Un mazāk jāklausās uz soliņa sēdošajās omītēs. ;)

es uzskatu, ka ja Tavs vīrietis vairāk nevar sniegt šīs sajūtas, tad IR jāapdomā, vai vēlies turpināt attiecības. paanalizē, vai saņem pietiekoši no esošajām attiecībām, jo nebūs šis, būs nākošais, kas sajauks galvu, ja kkas trūkst attiecībās.

high flyer, a kas tur tāds ļauns, kas nāktu atpakaļ, divi cilvēki vienojas, tā teikt, kopīgam mērķim 8-)

Man ir līdzīgi, nezinu ko darīt, bet vainoju pie visa rutīnu ar iepriekšējo..negribu pat viņu pamest, bet iespējams, ka nedaudz flirta ar citu ir tas,kas vajadzīgs, lai apjaustu to, ka pirmais tomēr ir labāks :)

Bet, ko jūs uzskatiet par krāpšanu? Un, ja piemēram skūpstītos ar citu vai ko vairāk, vai pateiktu savam vecajam draugam, vai noklusētu?

Nezinu. Esmu piedzīvojusi šādas sajūtas, bet vienmēr vados pēc principa - nedari citam to, ko negribi, lai dara tev. Uzreiz iedomājos sevi sava vīrieša vietā un zinu, ka tas mani bezgalīgi sāpinātu un es viņam nespētu piedot tādu vājumu.
Mans ieteikums - paflirtē, sazvanies, varbūt pat piekrīti kaut kur aiziet. Vienkārši izbaudi uzmanību un viss. Nav obligāti jāliekas gultā vai jāplāno, kā sauksiet mazbērnus. Nu vismaz es tā darīju, Ļāvu, lai mani aplido un tad izmetu no savas dzīves.

Becky, tā taču ir nodevība pret pašreizējo draugu utt...

:D

Ir bijis līdzīgi, pēc kāda laika pārgāja tās emocijas un atgriezos uz zemes. :-)

High flyer, nodevība, ir apzināta rīcība, kas kaitē sadarbības pusei, johaidī, bet kādam gan tas varētu kaitēt :-D

Hmm, man arī ir līdzīgi ar vienu pazīstamu puisi. Bet nu es vnk priecāšos par flirtu jo neko vairāk jau arī nevajag..
+ mums abiem otrās pusītes.

Tādas emocijas ir pārejošas,bet nu tas jau nemaina to, ka ta tās var izbaudīt (l)

Magdalēna, tu uzrakstīji tik precīzi, kā par mani. Tavs ieteikums ir tas, kam es sekošu.

Magdalēna -jā, bet man jau aiziešana uz randiņu ir krāpšana, tā ir otra nodošana. Protams, ka pēc 5 gadiem vairs nav nenormālākā iemīlēšanās sajūta, bet ir citas lietas, kas ir nemazāk svarīgas (uzticēšanās, cieņa utt.) un, protams, mīlestība. Vienk vairs nav trakās iemīlēšanās. Lai gan visu šo gadu laikā tā ir pirmā reize, kad kāds ieinteresē šādi.

Krāpiet, krāpiet savus draugus, bet pēc tam kad būs jau cits nečīkstat, ka jums sāp sirds un liekas, ka draugam ir cita.
Interesanti.. Mēs prasām no otra to, ko pašas nevaram izpildīt!

Neuztver to kā randiņu. Aizej vienkārši ar to cilvēku padzert tēju vai papļāpāt parkā uz soliņa. Un tā nav krāpšana, ja vien tu nekal nākotnes plānus ar viņu un nedomā par to kā ātrāk krūmos ievilkt.
Un es zinu, ko nozīmē 5 gadi attiecībās, tici man. Jā, man kādreiz likās, ka pat skatiens uz cita vīrieša pusi ir krāpšana, bet tā nav. Es savu vīrieti mīlu, cienu un netaisos krāpt. Bet kāpēc gan neizbaudīt cita uzmanību? Nu izdzer savu tējas krūzi, paklausies, cik tu lieliska un forša un viss.

Jā, cY, tā patiešām ir! Cik nožēlojami. Es arī domāju, ka nekad savu draugu nekrāpšu, bet es tagad pati sevi nepazīstu. Tauriņiem nevar neko padarīt.