Šodien vārds "glamūrs" kļuvis par lamuvārdu, līdzīgi kā "modele". Glamūrs nav nekas slikts, ja tas protams ir ieturēts, man labāk patīk vārds "dendisms".
Man asociējas ar grezniem,krāšņiem apģērbiem,zelta dārglietām,daudz spīguļu,dzīvnieku raksti. Mūsdienās manuprāt glamūrīgajam stilam ir zudusi jēga, jo daudzas staigā tirgū pirktos tīģerraksta zābakos,pūkainā somiņā,pārmālējušās un tad tas izskatās lēti.Tātad varētu sadalīt pa diviem plauktiņiem-lētais pakaļdarinātais glamūrs un dārgais ekskluzīvais glamūrs
Glamūrs ir dārgas, eksluzīvas lietas, dzīvesstils, izskats. Tirgū pirkta Playboy josta ar spīguļiem nekad nebūs glamūrs. Glamūrs ir haute couture, kaut kas tāds, kas nav un nekad nebūs plaši pieejams.
Man pavisam noteikti nešķiet, ka glamūrs būtu haute couture un kaut kas nepieejams/nesasniedzams.
Tā, pirmkārt, ir acīmredzama kvalitāte un gaume + nedaudz šika (dārgu rotaslietu un aksesuāru viedolā, galvenokārt).
Un, protams, koptums - ideāli mati, ideāli nagi, ideāla āda. :-)
Kā tāds pirmais piemērs prātā nāk Silova no latviešu sievietēm. :-)
Man šķiet, ka tas ir pat ne stils, bet dzīvesveids - vēlme dzīvot skaisti un izsmalcināti, pievēršot uzmanību detaļām un patiešām mīlot skaistas un izsmalcinātas lietas. Tā noteikti nav izlikšanās par kaut ko, lai iekļautos zināmos standartos, bet gan patiešām būšana iekšā skaistajā. :-)
Es meginaju atrast vardus, bet man nesanaca, tad nu pievienojos switched on komentaram. Man tas asocejas vairak ar zeltu, mazak ar letu spidigu bizoteriju, manuprat slavenibas ari reti kura ietilpst saj kategorija.
Man sis stils ir pienemams, bet es neesmu tik izsmalcinata un katru dienu nespetu piedomat pie visam detalam, ta lai ir skaisti, bet ne parak uzkritosi.
Glamūrs - perfektums it visā, elegantums, izsmalcinātība. Īpašība, kas nepiemīt visiem. Glamūrs vai nu ir, vai nu nav. To nevar nopirkt, ne iemācīties - tā ir indivīda būtība.
1475
