kā lai?

labāk neko neveido ar kolēģi! jo ja nesanāks vai arī izšķirsieties pēc laikam, būs grūti un smagi viņu katru dienu redzēt!!!

Arī tad nē, ja tas ir pagaidām vienīgais cilvēks, kura klātbūtnē man sāk sirds sisties straujāk? Ir muļķīgais smaidiņš izdzirdot sarunas, kurās viņš tiek pieminēts?
No saprāta viedokļa jā, piekrītu, bet..ir tajā cilvēka kaut kas, kas mani tik ļoti piesaista.

labāk ne! iepriekšējā darbā arī bija cilvēki, ka likās ka esmu iemīlējusies, bet tad kaut kā savaldījos. et diemzēl šai darbā, netīšām kaut kā vienam izdevās pašam man saukt galvu, bet šis sevī apmaldījies un tad katru dienu viņu redzot ir tik grūti :(

es gan esmu par to, ka jāriskē. nevis uzkrītoši, bet izveido kādas situācijas, kur Tev vajag viņa palīdzību vai vnk kādu viltību. esi jauka, smaidīga, dabiska viņa klātbūtnē, neparādi, ka kūsti vinja dēļ, bet gan parādi, ka nav tā, ka viņš tev nepatiktu :D

Es saku, ka nevaru :-D Man rodas sajūta, ka mēli esmu norijusi vai man ir iebliezts pa muguru, nu nevaru. :-D
Vakar sapratu, ka vismaz virtuvē viņam labu apetīti varēju novēlēt, bet nē, es taču trīcināju savu tējas krūzi un tēloju, ka baigi skatos filmu :-D Idiote nu! :-D

ahh,kā es to saprotu... :D
Tev ir pamata domāt, ka vinjam arī tu patīc?

Es oponēju Annnas viedoklim. Sākumā nevajag domāt par beigām. Ja tev teiktu nedzīvo tas beigsies ar nāvi.Tu arī tam piekristu? Mūsdienās nekas naw mūžīgs, viss reiz beidzas bet tieši tapēc vajag ļauties mirklim. Un atcerēties ka katras beigas ir jauns sākums.

Es domāju, tu vnk varētu ar viņu meiģināt runāt or uzrakstīt viņam kkad. Nu taka sākt veidot draudzīgu kontaktu. :)

Man ir līdzīga situācija :-D Vienīgi problēma ir tāda, ka neesam pazīstami personīgi un viņš nav gluži mans kolēģis...Mēs strādājam vienā ēkā :-D

man tāpat kā Tartarai :D
nu ko lai dara?

Nu. Man ir šaubīgs pamats. Mums vasarā bija darba pasākums, viesu namā, ar pirtiņu un tā. Visu vakaru man vairāki kolēģi pievērsa uzmanību un viņs tikai ļoti vēroja, un tad kaut kādā brīdī pirtī palikām 2atā. Un beidzot sākām runāt, kaut gan strādājam jau ļoti ilgi kopā un tad vēl pasmējāmies par šito- redz kādi mēs draudzīgi tomer. Un tad kaut kādā brīdī sēdēju uz lāviņas un teicu, ka kādreiz būšu priekšniece tagadējam kolektīvam, ka tad visi varēs man pielīst, un jā, tad viņš pateica- es sākšu to darīt jau tagad un noskūpstīja mani.. atceroties joprojām ir tāda kņudoņa vēderā. Pēc tā pasākuma uzaicināja mani draugos, sveicinamies, apsveicam viens otru svētkos, ziemassvētku ballē nenovērsa no manis skatienu, bet... viņš nerīkojas, un tad es nesaprotu, vai nu viņam nemaz neinteresēju vai varbūt viņs tāpat šaubās un ir kautrīgs?! :-D

Es jau saprotu, ka bērnu dārzs, bet.. par cik diendienā redzamies, ir man tā interese, nevaru neko sev padarīt. (t)

varbūt esi radījusi priekšstau,ka esi nepieejama un nu ķipa"tev mani nedabūt" varbūt viņš jūtas,ka tev noteikti ir draugs,vai,ka viņš nav gana labs priekš tevis vai kaut kā tā.Zinu skan smieklīgi,bet pašai neapzinoties to var izdarīt :-D pati teici,ka varēji viņam novēlēt labu apetīti,bet topīji tv ,sūti kaut kādas zīmes,skatienus :-) veiksmi !

Paldies ;-)
Eh, pavasaris nāk, dullības pratā, jārīkojas kaut kā. :-)

rīkojies, bet dari to gudri. nezinu gan, kā, jo es vienmēr daru visu uz dullo. :D kas neriskē, tas nevinnē, tādēļ saņemies un izdomā kaut ko. sāc vrb vienkārši ar kādām vēstulītēm un tik uz priekšu :D lai tev veicas! (l)

never_be_normal eh ja vien zinātu ko lai dara :-D
visburvigaka man te tāda neliela skaudība, ka jūs esiet jau pazīstami :-D vismaz vari brīvi rīkoties, kalt plānus :-) Man vel jāizdomā kā ar viņu iepazīties :-D
Tiešām jūtos, kā pamatskolā (l)

Mm, ne tikai pazīstami, bet pat bučojušies. (l) Eh.
Viss. Šovakar dzeršu vīnu un ceru, ka viņš nebūs online, citādi es par sevi negalvoju. :-D
Kaut gan, man taču nav viņam ko rakstīt. :-/