Optimisms vs Skumjas

Esmu pesimistiska optimiste, tas man ir gēnos.
Visu laiku domāju to sliktāko, tapēc vienmēr prātā izstrādāju back up plan, taču klusībā ceru, kam man viņus nevajadzēs pielietot. :)

esmu ārējā optimiste, kas mierina citus un stāsta cik viss labi būs, kas citu klātbūtnē ir optimisma kalngals, bet sirdī reizēm jūk prātā no pesimisma :-D bet tikai reizēm..

ah, jā, komentāri man atgādināja par to, ka pesimiste esmu sev. pārējiem esmu dzīvespriecīga, racionāli domājoša jauna dāma. tas, kas notiek manī - to es uzskatu par savu personīgo darīšanu.

Man gribejas piebilst par "veziniekiem"-sie cilveki ir tiesam cinitaji-stradajot vairakus gadus slimnica, noveroju,ka cilveki ,kuriem zinams iznakums (s) ,var ta cinities par dzivi-apbrinojami un loti pozitivi! :-)
Es domaju ,ka optimisms ir tada cina,velesanas doties uz prieksu,meginat parvaret negativo!Es domaju ,ka tas nenozime ,ka visu laiku labs garstavoklis!
Es esmu cinitaja-noteikti! :-)

Emmanuelle - Tev atkal taisnība, pesimists sēdēs rokas klēpī salicis un čīkstēs, cilvēks, kurš jebkur kaut mazu gaismas stariņu saskata vai grib saskatīt skries kaut vai ar galvu sienā, bet cīnīsies un gribēs ko mainīt, izbaudīt, redzēt utt...

ir dienas, kad katrs esam nedaudz pesimists, bet tapēc, ka es šodien visu dienu sēžu gultā sarāvusies zem trim segām un negribu izkāpt laukā - būtībā es pat nebesos -es vienkārši negribu!

Uzskatu, ka beidzot optimisms un pesimisms manā dzīvē ir nostājies līdzsvarā, jo esmu iemācījusies nenokārt degunu un, jā, piekritīšu Emanuellei- tā ir māka nepadoties, bet doties uz priekšu, neskatoties uz grūtībām.

Skumstu, par ko ir jāskumst un priecājos, bet no sirds, par visu labo, kas notiek!

Slinkums komentet gari.

bet Logam atbildeshu: man liekas optimisms ir tagad zelta dzisla! protams,ka ar to var noplenit! visi tie apšaubamie kursi un gramatas-pelnas avots!