Visu nedēļu nespēju normāli gulēt, tik ļoti pārņemta ar domām esmu.
Mamma vienu vakaru izteica, ka grib sagaidīt mazbērnus, nu, protams, no manas puses, jo brālim tikai 16. Teica, lai pat nedomājot neņemt, ja man dod (acīmredzot, domājot, ka es varētu izdarīt abortu).
Nu jau kādu laiciņu esmu sapratusi, ka gribētu, lai gan pirms kāda pusgada domāju - nekad un nemūžam.
Man vienmēr licies, ka mamma grib, lai vispirms tomēr pabeidzu skolu. Es gan viņai jautāju, kur tad es liktos ar bērnu, ņemot vērā, ka dzīvoju Liepājā, bet mācos Rīgā.
Tad nu sāku domāt, ka varbūt tiešām jātiek pie sīkā :-D Vienīgi tad jāmeklē cits džeks, šis par tēvu nederēs :-D
Vai arī jāpagaida, ka šī vēlme pāries :-D