Mīļākajām un tām, kuras tiek krāptas

miss Puma-man tiesam patik runat par sim temam,jo loti daudz macos ,ieklausos,izjutu-beigas, varetu teikt, pat loti labi saprotu ,kapec tas tiesam ta notiek...!!Paldies! :-)

nu gredzens pirkstā jau nenosaka domāšanas līmeni....

aisse, es to tā nebiju domājusi, ka gredzens pirkstā nosaka domāšanas līmeni, taču, ne visas sievas, kuras netiek krāptas spēj tik sapratīgi spriest un izprast mīļākās ;)

precīzāk gan būtu, ak tās, kuras nezin un netiek krāptas izprot - pārējās nē... kā gan krāpta sieviete var izprast un atbalstīt tādas sievietes lēmumu, kas "atņēmusi" viņai vīru...

Brīnos par cieņas apliecinājumu apmaiņām šajā diskusijā par to, kā ir būt mīļākajai. Necienu un necienīšu šādas sievietes, lai vai ko viņas saka.

Man gan ir savādāka situācija.
Sagājām kopā,dzirkstele un viss.Mēģinājām(es) būt tikai draugi,bet nesanāca.Manas attiecības jau pirms viņa bija nenormālas,viņam arī(precēts),tāpēc īsti nesanāk,ka esmu bijusi mīļākās lomā.Viņš aizgāja no viņas uzreiz.Viss bija nenormāli skaisti.Tad man ieslēdzās klikšķis,un mēģināju uzlabot attiecības ar bijušo.Veselu mēnesi ar tagadējo nerunājām.Viņš nevarēja dzīvot.Vienreiz satikāmies,es redzēju viņa acis,mīlestību,bet tomēr pateicu,ka negribu visu sarežģīt vēl vairāk,viņš raudāja,jo zināja ka zaudē mani.Rezultātā es attapos no sitiena no bijušā,savācu mantas un piezvanīju mīļajam.No tā laika esam kopā jau officiāli.Meklējam dzīvokli atsevišķi.
Protams man bija nenormālās scēnas,jūtos vainīga,jo būt par mīļāko un jaukt ģimeni,bija tabū man,bet redz,kā dzīve izdarījās,tāpēc vairāk nenosodu.
Paldies par seriālu.

Es noskatijos šito seriālu līdz galam šonakt :D

Par cik šobrīd man slimības lapa un ārste teica,ka man jāguļ,tad nu pa pāris dienām visu noskatijos ;)

Intersants,varbūt manu uzmanību seriālam noturēja Petja (l) :D Bet arī patika Karīnas tēlojums,ļoti labi parādītas emocijas un pārmaiņas.

Te gan ļoti dramatizeti un gandrīz nereāla situācija,bet pa lielam morāle jau viena-viss nāk atpakaļ dzīvē. Tieši vai netieši.:)

Beigas gan gaidiju savādākas,bet vismaz iznākums vienāds :)

bus japastas, bet nu es atzisos esmu bijusi miljakas loma, dzive tachu visadi iet! :)

esmu bijusi abās lomās ar vienu un to pašu cilvēku vienlaickigi. kad man apnika tas viss un smadzenes beidzot sāka funkcionāts, tasd sāku normālu cilvēka cienigu dzīvi.

hight flyer, ja tu būtu iemīlējusies tajā precētajā, tad sēdētu mājās un puņķotos. pašlaik tagad tā ir izklaide, nekas vairāk.

Es esmu bijusi abās lomās un nevaru īsti saprast, kas ar mani pēdējos divus gadus ir noticis, bet smadzenes iet īssavienojumā (ar zināmu regularitāti). Es esmu raudājusi spilvenā uzzinot, ka mans mīļotais, dievinātais vīrietis mani krāpj, man likās, ka sirds salūzīs pa gabaliem. Es nevaru attiecībām pieiet tā vēsi, nu nemāku, tas nav man.
Krāpšana atstāj zināmas sekas. Pirmkārt, tu tajā momentā to mīļāko vai vienkārši padauzu vai to garāmgājēju, kas trāpījās mīļotajam pa rokai gribi nogalināt. Tā vienkārši, iemočīt ar dūri pa seju. Kompensēt savas sirdssāpes.
Otrkārt, attiecības nav tādas kā agrāk, manā gadījumā es centos sev ieskaidrot, ka tas bija.. nu.. Tā notiek dzīvē (aita, haha), bet beigās loģiskā kārtā pašķīros. Un tad nāca "širmja aizvēršanās", kura laikā es izbaudīju kā ir būt skatuvei otrā pusē. Tīri tā neko, patika, bet nu.. Pienāca brīdis, kad gribēju kļūt privātīpašnieciska. Un tad es vienkārši to vīrieti izslēdzu no savas dzīves. Sapratu, ka tā spēlīte nav man. Es nevēlos būt ne krāpta, ne būt par mīļāko, ne arī dzīvot kopā ar veci, jo esmu sapratusi, ka savu dzīvi labprātāk nodzīvotu pilnvērtīgi TIKAI SEV.