Negribas- attiecibas!

(t)

nu acīm redzot tie 2 mēneši ir par maz, lai sāktu domāt par jaunām attiecībām! pagaidi, padzīvo, gan jau sagribēsies veci :D

gan tev šis apnikums pāries un viss būs labi! tad bez veča nevarēsi dzīvot! ;-)

Kad mana tante ap gadiem 30 izšķīrās no sava vīra,ar kuru kopā bija gadus 5 lkm, tad pēc šķiršanās pagāja kādi gadi 3 un viņa sagāja kopā ar SIEVIETI un viņai tgd lkm 38 UN VĒL jo projām ir kopā ar SIEVIETI.

Vot šo es nesaprotu...
Ar vīrieti un tgd ar sievieti...


Tava situācija vmz normāla, nesen var teikt tik izšķīrāties un tā ;-)

Pēc šķiršanās vajadzīgs vismaz gads, lai tā sekas norimtu, bet domāju, ka tavas pašreizējas izjūtas ir diezgan atbilstošas un adekvātas. Nepatiku un riebumu izraisījuši bijušie partneri. Varbūt tagad velti laiku sev un savām vēlmēm, nevis centies veidot un pakļauties tikai vīrietim, sniedzot iecietību un nesaņemot to pretī. Varbūt vari aizdomāties par adopciju? Tik daudzi bērni alkst pēc mīloša tuva cilvēka un tad jau ja spēsi atrast laimi pati, tad varbūt nemaz nepamanīsi, ka atnāks arī mīlestība. Man arī pēc šķiršanās galvā virmoja domas, ka nespēšu nevienu vairs pielaist sev tuvāk un ka vieglāk būtu kļūt par lezbieti, bet nu katram sava laime un tā atnāk negaidot :-D

Nedomāju, ka adopcija būtu prāta darbs. :-/

cets_zaķis- tas, iespējams, tapēc, ka vīrieši NAV!! Tādi vīrieši, ar kuriem uzsākt attiecības un plānot nākotni nav daudz. Jo vecāka paliec, jo lielāka iespējamība, ka tie labākie jau ar savām ģimenēm. Bet še tev, vienu dienu satikas divas šādas sievietes, kurām vīrieši kārtīgi nav, mīlestību gribas utt. Neies jau visu laiku skraidīt divatā un meklēt savus ''īstos''. Iespējamība/cerība satikt savu princi ar laiku zūd. Bet- mīlētai gribas būt un mīlēt kādu tāpat. Pieļauju, ka šāda iemesla dēļ tava radiniece satiekas ar sievieti. :)

Caroline _ adopcija nav darbs :-D Tā skarbi izsakoties tad varbūt slīcināsim kā kaķēnus un kucēnus? (t)

Pēc 5 gadu attiecībām es izšķīros, kad man bija 27 gadi. Sākumā domāju, ka gan jau līdz 30 gadiem būs gan vīrs, gan bērns, bet nekā. Iepatikās man brīvas meitenes dzīve, vienos tusiņos. protams, bija jau arī puiši, bet tie tādi ļoti īslaicīgi un nekas nopietns.
Kas man pašai sevī likās jocīgi - nevienu vīrieti negribēju ielaist savās mājās (dzīvoju viena savā dzīvoklī). Šķita, ka tās taču manas mājas, mana miera osta, kur paslēpties no pasaules un neviens vīrietis te kāju nespers. Ta nodzīvoju 3 gadus, līdz satiku puisi, ar kuru esot attiecībās man tāda doma pat ne reizi neienāca prātā. Viss notika! Es beidzot biju gatava jaunām attiecībām!

Kāda adopcijai vaina?

Par adopciju tas ir tikai mans subjektīvais viedoklis, ka, ja nav blakus vīrieša, tad tā neder. Ja nu gadījumā kaut kas ar darbu notiek, tad viens pats esot kaut kā izķepurosies.

Nu tīri oficiāli izdarīt to,ja ir tikai viens no dzimumiem (respektīvi, tikai sieviete vai tikai vīrietis), arī nav viegli.
Es jau (ar savu domāšanu) sapratu,ka adopcijai vaina, ne vienam cilvēkam kā adoptētājam :-D

Jā, es ar sapratu, ka adopcija nav tas labākais, bet ja grūti atrast cilvēku, uz kuru var paļauties, nevar taču visu dzīvi veltīt tam, lai gaidītu, jo atkal no otras puses ne no visiem vīriešiem sanāk lieliski tēvi, viņi var to bērnu uztaisīt un pazust miglā, bet protams bērnam ir vajadzīgi abi vecāki. Bet runas par vecmeitu tās gan manuprāt ir ačgārnas, katrs savas dzīves noteicējs un nedrīkst ļauties citu mērauklām :-D

Paldies komentetajam, ja, par adopciju esmu domajusi gadijuma ja tiesham naksies but visu dzivi vienai. Un tas jau protams, tad kad butu pilnigi materiali patstaviga.
Te viena meitene mineja, ka negribejas nevienu laist majas vai tuvuma.
Ja man tas pats,dzivoju viena un tagad negribetos nevienu vairs laist pie sevis. Ir baigi divaini, ka pat neparakstos uz nevienu randinu, ja kads piedava..un ja uz kadu aizeju, tikai tapec ka tam kadam ir liela pacietiba. Mans vienigais priecins sobrid ir tikai virtualas sarunas, un tada tiri draugu limeni, ne personigak.. tuvak virieshus nespeju pielaist. Tusinji, nee, uz tiem vispar nevelk un negribas.Varbut tikai kada gramata. Nesaprotu, kas notiek.
Ak jaa esmu ljoti jutigs cilveks, emocionals, varbut tiesham sapes ilgi? Tas tachu pratam neaptverami. Jaa, te kada mineja, ka esmu bijusi iecitiga tikai pret otra velmem, es padomaju, un sapratu, ka pa shiem gadiem to vien esmu darijusi kaa "ielikusies cita cilveka planos", "majasdzive", "veikals-plits-darbs-majas-veikals" vai vel kur.Viss pec otra velmem..dazhreiz uznak moralaas pagjiras par to, ka esmu "atmodusies" tik velu un tada vecuma..

nemet kreņķi,man arii visi viņi ir cūkas utt (s) ,pagājuši 4.mēn.,bet katru pieluudzeju atšuju-neapzināti, gribas būt jaukākai,bet nu....,esmu skābene:D,man 27. tāka savā ziņā sapriecājos ka neesmu vieniigā:-D,paspēsim mēs visu :-P

Kozhu, ir pagājuši tikai 2 mēneši kopš tavas šķiršanās, tāpēc ir tikai normāli, ka nevēlies attiecības. Velti šo laiku sev, iepazīsti sevi, attīsti, iemācies būt tikai ar sevi.
Man arī kādreiz šķita, ka nemaz nemācētu dzīvot bez otra cilvēka blakus. Taču nebija nemaz tik slikti, patiesībā man pat ļoti patika. Protams, bija reizēm grūti, skumji un vientuļi, bet arī attiecībās esot tā var gadīties. Un galvenais - es tagad vairs nebaidos palikt viena! Tas ļauj man attiecībās palikt man pašai, nelauzt sevi otra dēļ, neizdabāt katrai iegribai.

Turies! Laiks dziedē!

no sākuma jāsak,smuka bilde. (l) tur ir divi kaķi? :-) tas mazais ir superīgs. (l)
mmm..visam savs laiks,tas ir normāli,ka Tev tagad negribas attiecības.klausi savai sirdij,dari kā gribi.tā taču ir Tav dzīve.īstais atnāks tad,kad viņš izdomās atnākt.nevajag pievērst uzmanību apkārtējiem,mums latviešiem jau daudz patīk vāvuļot..
velti laiku sev,savām lietām..gan jau atnāks kāds nopietns un normāls čalis Tavā dzīvē. (l) un tiesī tāds kādu būsi pelnījusi.

He-es arī visus puišus atgrūžu jau kā gadu, ja godīgi,man tāpat ir labi.dzīvoju savu dzīvi,nevienam netraucēju,neviens netraucē man...es sevi nepieskaitu pie vecmeitām, bet man liekas sievietes pārāk daudz koncentrējas uz vīriešiem,vajag sev veltīt uzmanību...daži vīrieši paši nezina ko grib un vēlas...

man sak likties ka man irlidzigi..
draugs atkal prom ir arzemes un es parverteju vai vispar sada veida attiecibas man ir vajadzigaas un vai vispar man attiecibas sobrid ir vajadzigas
tik daudz ko gribas darit citu,ka virietim vietas nav.
protams,ja butu blakus kads normals virietis,varbut domatu savadak..bet sobrid...
ehz
jaklust karjeristei :D