par mūza saistībām.

kad precējos, man bija 19, vīram 20. nav nekādas vainas, kopā esam tagad jau piecus gadus

Ja viss ok, tad noteikti nav pa agru. Ātrāk pienāks Jūsu Zelta kāzas vismaz, to arī novēlu! (l)

Mans subjektīvais viedoklis, ka Tu esi par jaunu, bet jāsaka, ka katrs gadījums ir individuāls! Bet Tu vēl esi tik jauniņa :-) Es nogaidītu vēl kādu laiku, uzsāktu studijas un tad domātu. Tu esi no Rīgas vai citas pilsētās? Domā studēt? To vaicāju, jo pieļauju, ka studiju uzsākšana būs arī vides maiņa, jauni paziņas. Es, protams, netēmēju uz to, ka augstskola uzreiz nozīmē attiecību izjukšanu, bet man personīgi studijas paplašināja redzesloku un mainīja domas par daudzām lietām.

Kā Tev pašai liekas? Ja velk vēl uz visām pusēm, prāts nesas uz trakulībām, tad uzskatu, ka nevajag.

Man ir 23 gadi. Doma par ģimeni šad un tad pavīd, neesmu aktīva laulību un bērnu noliedzēja, to varu atzīt, jā :-) Bet man nav attiecību, vismaz ne nopietnu un par tādām lietām gluži vienkārši nedomāju.

Tas taču katram individuāli. Kad jūties tam nobriedusi un gatava, tad precies.
Man pašai ir 20, draugam 21, bet viņš ir gatavs mani apprecēt jebkurā brīdī, bet es viņma esmu teikusi, ka neesmu gatava vēl šīm sastībām. Nu neko, viss čikā, dzīvojam laimīgi tāpat. Un gan jau kādu dienu...
:-)

Pirmie teikumi neloģiski sanākuši, bet domu, cerams, saprati :-)

Pirmkart, mans subjektivais viedoklis - noteikti par jaunu!

Otrkart, ja Tu shaubies un veido par to diskusiju, tad ari noteikti tam vel neesi gatava!

Treshkart, Tava dzive un attiecibas, tatad ari Tev pashai japienjem lemums. Neatkarigi no ta, ko teiktu apkartejie.

ja pati to vēlies,tad viss ok! dari kā pati gribi nejautā mums! ;-)

nu jā, es plānoju iet studēt uz rīgu. un man sākumā bija doma, ka puisis vnk vēlas nodrošināt, ka būšu tikai viņa :-D jā, ja godīgi tad varētu apprecēties ar viņu kaut rīt, bet mani nedaudz uztrauc, ko teiks mani radi jo neesmu ar viņiem par to vēl runājusi.

Uzskatu, ka esi par jaunu, tomēr tikai tu vari noteikt vai vēlies precēties vai nē :)

Es pagaidām neplānoju precēties, neteiktu, ka ļoti interesē laulības. Biju ar savu ex kopā 5 gadus un man ne reizi neienāca prātā precēties.

Tomēr man ir māsa (18), kurai kādus pāris mēnešus ir draugs (18) un šie šovasar domā precēties. Tas gan, manuprāt, ir par ātru, zinot manu māsu...

arī mana māsīca precējās 19 gados (viņa gan tai laikā jau bija stāvoklī 8-) ) un jau kādus 10 gadus ir laimīgi kopā ar vīru un pāris bērneļiem :-)

Hmmm....nekad par gadiem neko nevar spriest...
Kāzas ir tad kad cilvēks jūt,ka ir gatavs tam visam....
Es 19 gados nebūtu bijusi gatava,spriežos pēc tā kā man ir gājis...
Tagad jā - esmu gatava un gaidu ar nepacietību vasaru,kad varēšu tās nosvinēt.

Nu man arī liekas, ka esi par jaunu, lai precētos, bet katrs cilvēks ir savādāks. Citai varbūt 30 nav tik daudz prāta kā kādai 19.

es domāju, ka precēties var arī, ja tev ir 17 un 19, bet lai ir tā sajūta, ka jā, tas ir īstais..un ne bērnu dēļ...

Ja tu vēlies, tak precies uz nebēdu! Par jaunu ne par jaunu, tas nebūt nenosaka to, vai līdz mūža galam kop[ā nodzīvosiet vai kā savādāk.
Precējāmies, kad man bija 19 viņam 26, tada nu jau 7 gadu velkam kopā :-)

Ja Jūs abi to gribat un esat par to pārliecināti, tad kādēļ ne :)
Bet, manā paziņu lokā no tiem 9 pāriem, kas tik agri apprecējās uz doto mirkli kopā ir tikai 1... Diemžēl... Un tie, kas ir šķīrušies - saka - bijām jauni un nepadomājām...

Galvenais, lai pati es TAM notikumam gatava! Vari nedomājot, pateikt, ka viņš tev ir īstais? Un iedomāties visu savu dzīvi kopā tikai ar viņu? Ja vari viennozīmīgi atbildēt, tad jau viss ir skaidrs :-)
Bet nevajag precēties tikai precēšanās pēc. Tikai tāpēc, ka gribas uzvilkt baltu kleitu un būt uzmanības centrā vienu dienu... Vajag precēties tad, kad ir tā sajūta! Citiem tā rodas pēc dažu mēnešu tikšanās, citiem tikai pēc vairāku gadu kopdzīves.

Ja gribi-precies! Kamdēļ sev liegt ,ko tādu tikai tamdēļ, ka citiem šķiet par agru?

Nu jā, es neesmu tik jauna, lai domātu par precēšanos tikai tādēļ, lai uzvilktu balto kleitu un tml. es uzskatu, ka tas būtu kā nostiprinājums mūsu attiecībām un iespēja veidot (un vēlāk paplašināt) ģimeni. (l)

Es apprecējos 20 un tikai priecājos par to :)

Galvanais man liekas ir, lai līdzekļi atļauj uztaisīt patiešām superīgas kāzas. Neredzu jēgu vnk sarakstīties, balto dienu vajag tādu, lai mūžam atcerētos un lai draugi runā, ka labākās kāzās nav bijuši ;-)

Es savos 19 vēl ne tuvu nebiju gatava precēties, tūlīt būs 23 un tagad domāju, ka ātrākais nākamvasar es gribētu apprecēties.

Bet tas tiešām ir ļoti individuāli.