Skabarga pakaļā - radinieki, pilsēta vai bijusī?

Reģ: 17.02.2011

Nav jau nekāda dižā problēma, bet tomēr sirsniņu grauž...

Ar patreizējo draugu esam kopā 2 gadus. Viņš ir tiešām īstais priekš manis. Starp mums ir īsta dzirkstelīte, vis saskan un ir tik labi, taču man riebjas viņa radinieki.. Visi viņi ir kaitinoši. Visi viņi dzīvo vienā mazpilsēta un ir tuvas attiecības visiem ar visiem. Arī ar drauga bijušo viņiem ir ideāli- sazvanās, sarakstās, satiekas.. visu laiku runā par šo meiteni. Arī manā klātbūtnē- VIŅA darīja tā, VIŅA mācās tur, un dara to un to, japajautā VIŅAI utt. Tā meitene dzīvo blakus mazā ciematiņā- līdz ar to viņi visu laiku tiekas un čupojas... Itkā mati tie radinieki pieņem un arī pret mani izturas sirsnīgi un jauki, bet viņiem vienmēr es būšu tikai"meitene no Rīgas".

Turpretī man bijuša drauga vecaki un radinieki ir vienkārši ideāli. Vienmēr bijuši mīļi un jauki pret mani. Kopā visu vienmēr darijām, es biju viņiem kā meita. Arī ģimenes draugi un visi pārējie radinieki vienkārši super- vienmēr visus svētkus svinējām kopā, gandrīz katru 5dienu kopā kaut kur gājām, un brīvdienās braucām visi. Viņiem es biju īpaša un vienīgā. Un Viņi visi ir no Rīgas, līdz ar to man ar viņiem ir viegli un neuztver mani tur par kaut kādu, nezinu ko. Bet bijušais draugs man bija kā brālis- es viņu mīlu vēljoprojām un attiecības mums bija labas, bet tiešām neko vairāk kā māsas jūtas pret brāli man nebijia.. tāpēc arī aizgāju no viņa. Zinu ka viņš vēljoprojām pārdzīvo un ļoti ilgojas pēc manis...

Kopsavilkums: Tagadējā drauga vecāki un radinieki un pilsēta kur viņs dzīvo ir vienkārši pretīgi. Un viņa radiniekiem esmu "viena no". Bet draugs ir ideāls. Turpretī bijušā drauga radiniekiem esmu vismīļākā, labākā un vis ir idēāli, izņemot bijušo draugu.

Zinu ka daudzas teiks- kāda starpība ko domā vecāki un radinieki, bet man ir starpība. Tā kā man pašai abi ecāki ir miruši jau sen, man ir vajadzīga liela ģimene. Man patīk ja par mani rūpējās, pajautā ka man klājas, un man patīk apziņa ka esmu īpaša...

Nezinu ko no jums gaidu, vai ieteikumus, pieredzi, vai vienkārši izkratu sirdi, bet visa šī situācija mani noved līdz asarām, kad sāku par to visu domāt.

25.02.2011 16:13 |

-...........

4504

Reģ: 21.05.2009

mn33, tā ex vispirms bija māsas draudzene un tad kļuva par drauga čikāšanās partneri :-D
Bet nu-tāpat jau kādus 3 gadus viņām bija labas attiecības, vēlāk tikai saprata, ka viņa padumja ir :-D
Un mums tās attiecības ar ne visu laiku ar drauga māsu super bijušas, jo dzīvojām 3 gadus kopā un tad jau rīvējās, tagad, kad dzīvojam atsevišķi-ļoti uzlabojās.
Bet Tavā vietā es mēģinātu iedraudzēties, jo kā rafaello saka, jūt jau ģimene, ka no Tevis ir antipātijas. Jā, piemin to bijušo, bet nu-ja izturēsi, iemantosi cieņu, manuprāt.

25.02.2011 18:39 |

mn33

Reģ: 17.02.2011

:-D Nu tad jau man jācer vien ka arī mūsu attiecības uzlabosies :-P

Bet tur jau tā lieta ka piemēram viņa vecāki jau itkā izturas jauki pret mani, tikai tas ka tajās sarunas visu laiku figurē VIŅA (nu labi, ne jau visu laiku, bet figurē), un arī brīžiem no viņiem ir tāds "nu jā, tu jau no Rīgas esi"..

ai tiešām nezinu- es saku, man tik ĻOOOTI pietrūkst tie vecāki ka būtu gatava pat iet atpakaļ pie bijušā, kas man kā brālis (l)

25.02.2011 18:45 |

Carmela

3074

Reģ: 15.01.2010

Hmm,bet varbūt viņi vispār neko sliktu ar to nedomā,bet tev pašai liekas,ka tu neiederies?Un tu tādas frāzes uztver kā ko sliktu un,ka nepatīc?

Un tā pieminēšana,ja jau mazpilsēta,kur visi visus pazīst un labas attiecības,gan jau,ka runā par daudziem,bet tev piefiksējas prātā tikai viņa,jo viņa ir bijusī??
Un varbūt nepiemin viņu kā labāku vai tikai tapēc,ka bijusī meitene,lai tu slikti justos,bet tapēc,ka ģimenei pazīstama un tuva? Kā jebkura cita meitene vai puisis ,kas viņam draugs vai draudzene.
Nu man tā sāk likties,ka tu pati jūties mazvērtīga un visu uztver kā pret tevi vērstu ;)

Bet nu neviena no mums jau nezin kā ir patiesībā.

25.02.2011 18:50 |

mn33

Reģ: 17.02.2011

Rafaello :)

Nu jā ir tieši tā kā tu raksti.. Viņi jau nerunā ka viņa tur labāka par mani, vai kā... Bet vienkārši es nespēju sadzīvot ar to ka viņi tajā pilsētā visi ir tik tuvi un draudzīgi un visi viens par otru zin. A es te tāda nekāda ierodos!

Un par to pašnovērtējumu- kad esmu Rīgā un savā ierastajā vidē, mans pašvērtējums ir augst. Jūtos labi un ērti.

Bet kā aizbraucu uz turieni pašvērtējums smagi krīt. Nokļūstu diskomforta zonā un neko nevaru sev padarīt

25.02.2011 19:00 |

mn33

Reģ: 17.02.2011

* viens par otru visu zin

Bet es emsu pieradusi pie dzīves Rīgā- kur apkārt ir daudz nepazīstamu cilvēku, un ejot uz veikalu uz tevi nerāda ar pirkstu un nesaka- āāā, redz kur tā tur.

25.02.2011 19:02 |

Trallallaa

446

Reģ: 29.01.2009

Mn33 un kā Tava drauga ģimene uztver tavu bērnu? vai arī tas ir viņu mabērns?

25.02.2011 19:06 |

Carmela

3074

Reģ: 15.01.2010

Nu ,tur jau nav baigi daudz opciju,vai nu pierodi un samierinies, vai centies parādīt,ka esi tikpat tuva un savas labās īpašības :) Vai nu šķiries vai vācaties prom no tā miesta ;)

Vispār visu vajag vēsāk uzvert.Iemācīt jau to nevar-pašai jāsaprot un jāiemācās. Kad jūti,ka tev kļūst neomulīgi,iedomājies domās kautko citu,vai veco labo domu,ka visi sēž kaili :D Nu "palaid viņu vārdus/attieksmi garām sev" ;)

25.02.2011 19:08 |

Carmela

3074

Reģ: 15.01.2010

Dolcezza-kur te pieminēts bērns? Vai kautkāda baigā atklāšanas stunda?:D

25.02.2011 19:26 |

mn33

Reģ: 17.02.2011

Dolcezza

Nu kad mazā piedzima tad visiem bija lielie prieki- visu laiku zvanīja apjautājas kā klājas utt. Tad uz kādu laiku sajutos kā savējā! Jo pirmais mazbērns un tā.... bet prieki nebija ilgi, jo pēc 3 mēnešiem arī drauga māsai pieteicās mazais un nu atkal esmu atstaata kaut kur novārtā :-D Vairs nezvana un neapjautājas... tagad tikai māsai zvana un jautā kā viņai. Un tad tā starpcitu- kā mums iet un tas viss.

Rafaello

Jup, tieši tā arī ir, bet, cilvēk mīļais, pastāsti kā pie velna man to dabūt gatavu? :-D

Man vienkārši iekšā vis vārās par to visu domājot.

Jā, bērns man ir :) To viņa no citas diskusijas izsprieda, laikam :-P

25.02.2011 19:47 |