ķeizargriens

uzskatu, ka tā mūsdienās nav nekāda kaprīze vai iegriba, bet "must have", bet biznesmenīši - dakterīši grib to uztiasīt par elitāru preci. (e)

Ja ķeizargrieziens nav vienkārši tava iegriba, bet ārsta norādījums vai dzemdību laikā pieņemts ārsta lēmums, tad tas ir bez maksas. Mūsdienās katra 2. grib ķeizargriezienu nepamatoti, jo ir bail no dabīgām dzemdībām. Uzskatu, ka lielās cenas ir pamatotas.

Citēju no kāda raksta: "Ķeizargrieziena operāciju, kas nepieciešama sievietes un bērniņa veselībai un drošībai, apmaksā valsts, taču, ja topošā māmiņa vēlas, lai tajā piedalītos viņas izvēlēts ārsts vai vecmāte, vai arī operācija tiktu veikta bez medicīniskas nepieciešamības, ir jāmaksā pašai"
Par ko tad šausmināmies?! Ja ir "must have" - tad apmaksā valsts! Ja ir - "es gribu" - ja gribi, tad maksā! :)

Forši-pēc diskusijas par bērnu gribēšanu/negribēšanu nākošā diskusija par iespējām, kas notiek pēc tam, ja bēbi tomēr sagribās :) Njā, ja ar mani kas tāds notiks, tad piektritīšu tikai ķeizargriezienam. Vīram laicīgi pateikšu, lai atliek naudiņu, galu galā arī viņš pie tā vainīgs. Ja viņam nav jācieš, tad es arī necietīšu :-)
Bet vispŗ ir viekārša opcija, aizej pie acu ārsta, samaksā pateicības naudiņu un saņem izziņu, ka Tev acu spiediens par lielu, līdz ar ko dabīgi dzemdēt ir riskanti un ķeizars lētāk. :)

es par ķeizargriezienu nesamaksāju nevienu santīmu, kaut nebija plānots vispār. vnk vajadzēja, tad nu bija. tāpat kā epidurālā anestēzija - ja ārsts uzskata, ka VAJAG, tad ir par brīvu.

Abalone, vairs jau acu dēļ nav 100 % ķeizars. To va arī atteikt. Tāpēc, ka valstij naudas nav. Es nopietni. Pazīstamai meitenei lika dzemdēt pašai un viss. Citai atkal bija uz robežas - būs ķeizars acu dēļ vai nebūs. Atteica. Tāpēc viņa taisīja operāciju acīm, lai toč kaut kas nenotiktu dzemdībās.

Es visu laiku biju domājusi,ka gribētu ķeizaru... Bet kad man tuvai sievietei bija ķeizars un es redzēju viņas mokas.Tad nu viennozīmīgi labāk dzemdēt!!

*Pif-paf, viss Tu mani sabiedēji. Tagad mana nevēlēšanās palikt stāvoklī ir vēl lielāka un vispār pirms katras mīlēšanās japrasa vīram, vai viņš ir gatavs apmaksāt ķeizaru, ja nu kas :-D

Man arī atteica ķeizargriezienu, lai gan vēl iepriekšēja dienā cita daktere teica, ka būs (e)

Kad dzemdēju atnāca kkāda tizla dežūrdaktere, kas vnk pateica, es jau redzu, ka viņa var pati un lika man pašai!

Un bēbis man bija 4,500!!! un pati neesmu liela, rezultātā man tur lejā divreiz iegrieza, jo mazā savādāk nevarētu piedzimt un meitiņa nakti pavadīja intensīvajā terapijā.

Kad atceros, vēl jo projām dusmas nāk virsū, dzemdības, kā murgu atceros!!! (e) (e) (e) Dzemdību namā vairs nekad nedzemdēšu, zinu, ka Bulduros viss būtu bijis daudz savādāk!

Jā,Bulduros viennozīmīgi labāk esot.

Es nepiekrītu. Agrāk domāju tā, kā jūs, bet tagad mainīju domas.
Dabīgi dzemdējot tās sāpes vidēji ir 6-12h. Kad piedzimst, nespēks, kas pēc atpūtas pāriet un var ar pilnu sparu ķerties klāt bērna apčubināšanai. Ja mazliet vingro, tad 3 mēnešu laikā vēders pilnībā saraujas līdz sākotnējam skatam. Un vingrojumus veikt, lai ātrāk vēders saraujas var uzreiz pēc dzemdībām.

Ar ķeizaru ir tā, ka viss ir skaisti ieplānojams, bet toties jaunā māte pēc operācijas kādu brīdi pati nevar paiet, jo kājas nejūtīgas, griezums ir liels un dziļš (visi muskuļi), pie katras kustības ir diezgan stipras sāpes. Bet lai gan sāp dikti, neviens dzemdību namā rūpes par bērnu neuzņemas- pašai vien jāceļas, jābaro, jāmaina autiņbikses un viss jādara. Reāli tā garā rēta sadzīst (savelkas un nesāp) apmēram 2 divu nedēļu laikā. Plus pēc ķeizara kādu laiku nedrīkst vingrot, lai šuves neatnāk vaļā. tātad paiet ilgāks laiks, kamēr vēders savilksies.
Cik dzirdēts no jauno māmiņu pieredzes, tad tās, kam veikts ķeizars, ar skaudību skatās uz dzemdējušajām, jo viņas jau nākamajā dienā var normāli kustēties, darboties un viss ir lieliski.

Citiem vārdiem- ja gribas mokas pirms, tad jādzemdē, ja mokas pēc tam, tad ķeizaru.

*Loolypop-nepiekrītu. Protams, ja ir vieglas dzemdības un bēbis ātri atnāk, viss OK, bet esmu atklausījusies pazīstamo sieviešu stāstus par to, ka bijis liels 9smags) bērns, līdz ar ko tur iegriež (bez anestēzijas), pēc tam nedēļām ilgi nevar sēdēt, jo lejasgals saplēsts un sašūts, tad vēl gadās, ka šuves atnāk vaļā utt.utjpr. Es labāk paciestu rētu uz vēdera nekā sagraizīšanu un plēšanu Tur+nevarēšanu sēdēt ilgi un dikti. Nemaz nerunājot par seksu....

Sorry par kļūdām :)

Arī uz vēdera var atnākt vaļā rētas.

Tu esi redzējusi sievieti pēc ķeizara? Ja neesi,tad nerunā,ka tā tik vien rēta,ko var tā forši pieciest.
Tāpat vēl fakts,ka pēc ķeizara jābūt ļoooooti uzmanīgām izsargājoties,jo atkārtota grūtniecība nav vēlama tuvākos gadus.

*Rafaello, jā esmu redzējusi sievieti pēc ķeizara, turklāt izjautāju viņu jo īpaši smalki par visu pirms un pēc procedūru. Tikuntā palieku pie domas-labāk anestēzijā nejust sāpes, nemocīties dzemdībās un pēc tam bik pamocīties, nekā mocīties 12 stundas nežēlīgās sāpēs un pēc tam vēl ilgi mocīties ar lejasgalu.

Es domāju, ka rēta TUR sāp tikpat ļoti, cik rēta uz vēdera. Tikai rēta uz vēdera sāp ne tikai sēžot, bet pie jebkuras kustības, smiešanās un vispār jebkura vēdera sasprindzinājuma. Bet tas zīdainītis ir gan jāņem rokās, gan jābaro, gan jāapkopj un tas viss prasa daudz kustību.
Un jā, es Tev piekrītu, ka ne visām viss ir ideāli, gadās, ka vajag akūtu ķeizaru un visādi citādi brīnumi notiek, bet dzemdējot pašai vismaz ir cerība, ka viss var noritēt viegli un ātri (diezgan daudz man pazīstamu sieviešu saka, ka bijis viegli un nemaz ne tik traki, kā stāsta), bet ar ķeizaru jau 100% iepriekš ir zināms, ka būs stipras pēcoperācijas sāpes.

nu nezinu kādas šausmu lietas esat saklausījušās,man abi bērni ar ķeizaru un to noteica ārsti nevis es un starp abām grūtniecībā bija 8 gadi starpā,nezinu man vis bija čikiniekā nekādas nenormālās sāpes man nebija pastaigāt varēju uzreiz kā atgāja narkoze un tā katram atiet savādāk,un sievietes kuras lielus bērnus piedzemdēja un veica iegriezumus mocījās pat pačurāt aiziet un apsēsties,a man nekādu problēmu nebija,protams nu vingrot uzreiz vai staipīties un skraidīt nevarēju tāpat kā arī citas ,katrai tas ir savādāk man pat kontrakciju sāpju nebija tāds nu man organisms :-)

Esmu par dabiskām dzmedībām, bet nu tā,kā man ķeizaru mammu padaudz apkārt, tad nākas dzirdēt arī viņu viedokļus biežāk. Liels pluss ir tas, ka bērns ppiedzimst nesamocīts-nerodas spiešanā veidojušās traumas, kas var būt arļoti smagām koplicētām sekām, bet nu-ja gatavojas, tad domāju-izspiest ir spēks (nu,protams, ja bēbis, pats nesagriežas, nesapinās nabassaitē utt). Bet nu dzmedības nav nieks, to pierāda kursabiedres draudzene-aiziet uz dzemdībām kā uz atpūtu un rezultātā bēbi pastumj gan, bet līdz galam nevar un ķeizaram par vēlu. Tālākās datbības jau bija radikālas, lai vispār bērns iznāktu ārā.

Nu man zināmā pirmo dienu no gultas pat nevarēja piecelties vai pagriezties gultā.Nākamajā dienā tikai vispār spēja kādu kustību veikt,un arī ārsti neļāva pirmo dienu staigāt. Kur nu vēl bērnu pārģerbt,paņemt .
Vispaŗ kā atceros tā nodrebinos.

nu nezinu es 13 piedzemdēju un vakarā atnesa mazo pabarot un cēlos un staigāju :-) es uzskatu ka pēc dzemdībām jebkādam kādas tev viņas ir ,ir sievietei jāizguļās un jāatpūšās