Vislabākā grāmata

Man ir patiess prieks gan par to, ka šobrīd nav tādas vienas grāmatas, par kuru es būtu sajūsmā, gan arī par to, ka man ir daudz interesantāk lasīt biogrāfijas vai zinātniskās publikācijas, vienkārši gars manī vairs neprasa barību, tāpēc varu pilnveidot prātu. Pirms 4-10 gadiem Nīče, Kafka, Remarks, Dostojevkis un Murakami bija tie, kuru grāmatas ieteicu citiem, šobrīd iesaku netērēt kam tādam laiku, bet lasīt to, kas nepieciešams darbam.
Ak, ja jau par grāmatām, tad šodien tiku pie iespējas 23 minūtes lasīt OSHO, atvainojos, bet nesaprotu cilvēkus, kas kam tādam tērē laiku.

lasu ļoti daudz, tāpēc pāris mīļākās grāmatas nosaukt grūti. Tās, kas uzreiz nāk prātā un ļoti dziļu iespaidu atstājušas -
- Melānija Vanaga, Veļupes krastā;
- Vera Volkeviča, Pļauka;
- Igo, Nožēlojamie;
- vēsturiskie romāni, biogrāfijas

Mihaels Ende "Bezgalīgais stāsts"

Kolīnas Makkalovas "Dziedoņi Ērkšķu Krūmā" ;
Sašas Sokolova "Muļķu Skola" ;
Remarka un Falladas daiļrade, kā arī Jāna Kaplinska dzeja.

Laikam jau pati, pati labākā grāmata kādu jebkad esmu lasījusi ir Liona Feihtvangera"Lapsas Vīna Kalnā" jeb Ieroči Amerikai... smējos, raudāju lasot šo gabalu, cik sireāli un korumpēti un nekas nav mainījies...man vispār tuvas ir tieši vēsturiskās grāmatas, kuras varētu ieteikt daudz un dažādas :)

19 minūtes, Uzdāvini jaunu dienu, Krista

Es ieteiktu Umberto Eko, lai gan nav no mana topa augšgalā, jo ļoti grūti lasījās. Bet tas ir kaut kas neparasts.

Es Bridu izlasīju.
Man patika. Un patiks meitenēm, kurām patīk/saista visādas mistiskas lietas :)

Vienu grāmatu nosaukt būtu ļoti grūti. Man mājās ir pašai sava bibliotēka un visas grāmatas ir lasītas. Tomēr ir dažas, kas noteikti atstājušas dziļāku iespaidu vai ilgstoši palikušas atmiņā.
Džons Faulzs "Kolekcionārs"
Stīvens Kings "Zvēru kapiņi"
Dafne di'Horjē ''Īsu brīdi mīlestība priecē''
Zuzannas Kubelkas darbi
Antuāna de Sent-Ekziperī darbi
Paulu Koelju darbi un biogrāfija
Džefrijs Jūdzihceiss "Midlseksa"
Pierakstījusi Telma Sengstere "Pārrautais priekškars"
Patriks Ziskinds "Parfīms"
Kolīnas Makkalovas darbi
Žanete Endžela "Meitene pēc izsaukuma"
Marķīzs de Sads "Justīne jeb Tikumības nedienas"
Odrija Nibenegere "Laika ceļotāja sieva"
Maikls Ņūtons "Dvēseļu ceļojums"
Džordžs Orvels "Dzīvnieku ferma"
Ričards Brensons "Losing my Virginity" Autobiogrāfija
Janušs Leons Višņevskis "Vientulības tīmeklī"
Sūzenas Kolinsas Bada spēļu triloģija
Biogrāfija par Frīdu Kalo
Urzula Poznanski "Erebos"
A.A. Mils "365 dienas kopā ar Vinniju Pūku"
Un vēl daudz citas grāmatas. Patiesībā katra grāmata man atstāj kādu pārdomu mirkli un tad jādomā cik dziļi tas ietekmējis uz nākotni.

Uhh, neatceros vai esmu te rakstījusi, bet mans TOP 3 varētu būt šāds:

V. Igo "Cilvēks, kas smejas"
Čehova stāsti. Neviens konkrēti, pilnīgi dažādi, kaut vai tie, kas ir tajā jaunākajā latviešu valodā izdotajā krājumā.
F. Dostojevskis "Noziegums un sods"

Viesnīca Babylon viennozīmīgi ir ideālākā pēdējā laikā lasītā grāmata. Aizrauj tā, ka gribas lasīt un lasīt. Sižets aizraujošs, smieklīgas trakas situācijas un muļķīgi atgadījumi.
http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/?shop_id=295191

Pat mans draugs kurš nelasa grāmatas, palasot anotāciju ieinteresējās un kā iesāka lasīt tā nevarēja atrauties...

M. Ņūtons "Dvēseļu ceļojums"
OSHO "Tuvība"
P. Koelju 11 minūtes
tas ir top 3nieks, bet tad, kad iznākušas bija "Krēsla" grāmatas latviešu valodā,es visas izlasīju ar aizrautību, parasti tādus gabalus nelasu, bet tā kā bija ļoti izslavēta, tad ņēmu uz nedēļas ieslīgu tajā pasaulītē. atstāja tādas baigās pārdomas un dīvainas sajūtas viennozīmīgi.
tad, kad iznāca filmas, es ne par ko neskatījos, jo man likās, ka visi ir vienkārši nojūgušies, ganjau kaut kāda parastā ļubene un nekā interesanta, bet beigu beigās pati biju viena no tām, kura ļoti no tām grāmatām uz kādu brīdi ietekmējās, bet pozitīvi..

Lasījusi esmu daudz un dikti, tomēr atmiņā palikusi visnenopietnākā no visām- Ērlenna Lū "Naivi, super".
Tajā laikā gāja visādi. Respektīvi, nebija tas vieglākais periods manā dzīvē. Draudzene vienk. iemeta man klēpī šo grāmatu un teica "Še, izlasi un pēc tam parunāsim!".
Ziniet, palīdzēja! Ja patiešām iegrimst tajā visā, tu izvelc kaut ko par sevi, bet visvairāk jau, ka "dzīve jāuztver vieglāk".