Vispār jau esmu cilvēks, uz kuru grāmatas vispār atstāj lielu iespaidu un atziņām man ir arī iekārtota klade.
Ja tagad tā uzreiz jānosauc, tad noteikti Haruki Murakami "Norvēģu koks", Kārena Eseksa "Kleopatra", vispār arī "Krēsla" pirms gada, diviem, kad lasīju, atstāja toreiz milzīgas tādas.. sajūtas. Man liekas, man paliek galvā tās grāmatas, kuras atbilst manai tā brīža domāšanai, redzeslokam. Ar šodienas skatu, piedzīvoto un pārdzīvoto, lasot to pašu "Krēslu" droši vien smīkņātu. ;-) Bet pirmās divas nosauktās ir ļoti labas un kvalitatīvas, manuprāt.