Vai piedotu krāpšanu?

Es ne piedotu ne sadzivotu. Galu galaa mes veltam vinjiem savu laiku,dziivi!!!Lolojam sevi vinjiem,bet vins to sagrauj viena reize ar KKO! NEKAD,un kur tad milestiba paliek?Es nespeetu enkad kraapt(nesakiet tikai-nekad nesaki nekad).Ja tas notiek,tam otram galvaa ir kkas cits. Un ka var pieskarties cita kermenim,kaut vai TUR,ja,piemeram gadu vai divus,esi to darijis ar vienu,kuru MILI!Laikam esmu vecmodiiga,bet ko pieradini par to atbildi!

Reiz piedevu, bet nekad nespēju aizmirst. Kļuvu liela maita un biju tik ļoti greizsirdīga, ka pašai pat bail palika :) kaut gan irpeikš un arī tagad citās attiecībās ne uz pusi neesmutik greisridīga. pārtraucu attiecības, jo nepatīk man pašai tādai būt un nepatīk otram krist uz nerviem. Kā saka, pārrautam striķim var uzsiet mezglu, bet tas nekad nepazudīs. Godīgi sakot toreiz šķiršanās sāpēja vairāk nekā fakts, ka esmu piekrāpta, bet zināju, ka ja to neizdarīšu mocīšos visu mūžu.

Ar laiku piedotu, bet attiecības tiktu pārtrauktas, jo tas mani grauztu. (t)

Piedotu. Bez jebkādas drāmas un skandāliem. Kam negadās.
Cita lieta, ka es piedraudētu, lai turpmāk ir uzmanīgāks, jo mani vairāk besītu tas, ka man tas ir nācis acīs, nevis pats krāpšanas fakts kā tāds.

Sievietes liktenis- milet,piedot,ciest un aizmirst!

Nepiedodot visu muzu vari metaties no viena pie otra!
Protams,tas pamatigi grauz un sapina un tomer..ja vins ir atnacis atpakal pie Tevis,tad zini- tu esi labaka un vienmer tada busi, un esi vajadziga Tu nevis ta,kas vienreiz iedevusi!

Jebkura gadijuma- krapsana rodas tad,kad vienam no cilvekiem attiecibas kaut kas pietrukst!

Nedomāju, ka es ko tādu varētu piedot. Uzskatu to par nodevību augstākajā pakāpē. Draugs zina manus uzskatus šajā jomā un, ņemot vērā to, ka druga vecākiem bija šāda situācija un viņš zina, ko tas viss ģimenei var nodarīt, ceru, ka nekad mums nekas tāds nenotiks.

Es laikam esmu ciniķe.. Bet vienreiz, savās pirmajās attiecības, piedevu krāpšanu, bet tad viņš nokrāpa otrreiz. Un vēl pusgadu ņuņņāja un zvanīja, ka grib mani atpakaļ. Visvairāk ir jāuzmanās no vīriešiem, kas alkohola reibumā nevienus brunčus nelaidīs garām. Un tādu ir daudz.

Pēc šīm attiecībām es sapratu vienu lietu: ja es būšu maita, man vienkārši būs vieglāk dzīvot. Tagad par krāpšanu vairs galvu nelauzu, jo pati esmu krāpusi... Tiesa, tagadējās attiecībās to neatļaujos. Man šķiet, ja vienreiz nobauda to aizliegto augli, tad jau pienāks vēl daudzas tādas reizes.
Es nemāku teikt, vai piedot ir pareizi. Es skatos uz sevi un savu "svētumu" un domāju, vai man ir tiesības tiesāt citus, ja pati neesmu bijusi labāka.

piedotu,bet dēļ manas neuzticēšanās pēc nodevības noteikti attiecības tāpat izirtu..

ou shit! re kā man ar laiku domas mainās! :-D :-D :-D nemaz nezināju,ka esmu šeit jau komentējusi! :-D

:-D
La petite Blonde - tāpat kā man, pēc garastāvokļa un mēness fāzēm? :D

pilnīgi iespējams! :-D :-D :-D

piedot nevar tāpat kā aizmirst to faktu tik var mēģināt ar to sadzīvot ;-)

Sievietes liktenis- milet,piedot,ciest un aizmirst!

kko vēl debīlāk nebiju dzirdējusi

Droši vien, ka nepiedotu. Esmu piedevusi bučošanos ar citu, bet sexu nemūžam nepiedotu :-/

Es nepiedotu. Un nevis tāpēc, ka piekrāpa, bet tāpēc, ka pieļāva, ka to uzzinu.
Sievietes krāpj tikpat bieži, cik vīrieši, vienkārši sievietēm pietiek prāta to noslēpt tā, lai vīrieši par to neuzzin.

Nepiedotu.Esmu diezgan privatipashnieciska.Man pat butu pectam pretigi vinjam pieskarties, ka kada cita jau vinju apganijusi. :-P (l)
Un uzreiz izbeigtu attiecibas, ka jau te dazhas meitenes mineja, jau jau patik,iekaro utt cita/as, tad attiecibas ir beigushas. :-/

Lollipop-nepiekritu,cik saprotu tu domaa, ka labak ir aizvert acis un izlikties, ka nekaa nav bijis?!
Man viedoklis par zinashanam un nezinashanu krapshanam, labak ir zinat un but gudrai nevis malet acis ciet un sapnjot ka viss ir tik ideali un skaisti. 8-)
Ps. tikai objektivi mans viedoklis.

Piedotu, bet aizmirst nespētu.

Nē, nepiedotu, esmu pārāk emocionāla, piedevām ļaunatminīga (besī ārā šitā rakstura īpašība) šajā ziņa. No savas puses tāpat varu apgalvot, ka pati nekrāptu, jo pretējā gadījumā sirdsapziņa (arī tā mani kaitina) noēstu mani bez sāls. Līdz ar šo ārprātīgo vainas apziņu mūsu attiecības vairs nespētu turpināties, īpaši tas attiecas uz mani.

Pa šo arī sapēros:
"Sievietes liktenis- milet,piedot,ciest un aizmirst!" :-O
Ja sieviete sevi pozicionē kā upuri attiecībās, tad tas ir pieņemami