Vai piedotu krāpšanu?

Zinu, ka draugs mani nekraaptu. Ja iepatiktos cita, vienkaarsi izbeigtu attieciiibas. Es dariitu taapat. Paslaik domaaju, ka kraapsanu nepiedotu, bet nu nekad nesaku nekad... Apstaaklji var buut dazaadi.

Nē,nepiedotu.Attiecības ar to beigtos.

Nē, jo ja izdarīs to vienreiz tad varēs to izdarīt arī otreiz.

Domāju, ka nepiedotu, atcerētos ilgi un tas grautu, līdz sagrautu pavisam mūsu attiecības.

Esmu jau līdzīgās diskusijās rakstījusi - tīri cilvēcīgi es viņam varētu piedot, jo mazums kādi prāta aptumsumi var gadīties. Visi esam tikai cilvēki un varam kļūdīties. Bet attiecības turpināt es nespētu, jo jau tā esmu greizsirdīga, un šis krāpšanas fakts mani grauztu, kā rezultātā normālas dzīves tāpat mums nebūtu.

Domāju apmēram tāpat kā Magdalēna.

Es arī varētu pievienoties Magdalēnas teiktajam.

nevar ta konkreti pateikt ja vai ne.
visticamak, ka piedotu, bet nekad neaizmirstu un attiecibas nekad vairs nebutu tadas ka agrak.

Piekritīšu Magdalēnas domai

magadalenas domu grauds sodien topa!

atkariigs no situaacijas un kapeec un ar ko vinjsh ir kraapis. bet taadai gjeelai kaa kraapshanu dzeerumaa neticu, jo, lai kaadaa paalii cilveeks nebuutu, vienalga var kontroleet vai to vajag vai nee.

Jā es arī tā pat domāju,piedot jau var,tikai tas tā ''saēstu'',un katru brīdi tev liksies,ka viņš to var atkal izdarīt.. es piemēram vairs nespētu uzticēties.. :-| un attiecības agri vai vēlu sabruktu..

Es nevarētu..

Līdz galam nevarētu piedot! Attiecības turpināt nevarētu, jo visa uzticība būtu sagrauta!

Es piedevu, ir pagājuši 2 gadi, pagaidām nav nācies nožēlot savu izvēli. Taču situācijas ir dažādas.

Nē, un viņš to zina! Un es ticu, ka man nenāksies pārliecināties par savu domu pareizumu..

P.S. Magdalēna - Tev šodien žetons par perfekti trāpīgiem komentāriem! :)

Piedot jau var, bet kopā noteikti nepaliktu...

Kopā nepaliktu. Bet nezinu vai spētu vai tieši nespētu piedot..

Piedot varētu, nav jau mana teikšana ar ko viņš drīkst salaist un ar ko nē.
Bet attiecībām šajā brīdī tiktu pielikts punkts.

Sveika!
Bija man tada situaaacija,piedevu!bet aizmirst un nedomaat par to bija gruti!sakuma,bija loti gruti,jo kad pieskaras,skupstija,prata bija visadas,vai vins to ( sievieti)arii tapar glastija,skupstija,samiloja utt...un tas grauz..pie katra sikuma parmetu par to...un aizdomas bija visu laiku,ka kaja atkal vareetu paslidet,tada kaa paranoja..ja,vins kur bija bez manis,bija jadoma,ko vins dara,ar ko ir,un ta doma,vai vins mani atkal nekraapj..bet ar laiku,jau tas noseszas,noemirinas..bet uzticiiba tada,kada biaj ieprieks nebus,,un ja veleis piedot,tad tev arii jaaimirst par to...noroc,to sava viss dziljakaja sirds sturiiti..bet,ja to nespeej,tad nevajag piedot,jo tas grauziis tevi un liidz ar to arii vinu.