Ārprāc, es esmu tik dusmīga. (e) Atrados VSAA, tur kā parasti daudz cilvēku. Zvana mamma no slimnīcas, saka, lai šodien atved izrakstus, saku, ka nevaru, lai māsa aizved, jo viņas vīram ir mašīna, bet es nezinu, kad būšu mājās un man līdz slimnīcai 1,5 h jābrauc un vēl pusstundu ar kājām jāiet. Pēc tam zvana māsa, saka, ka nevar, jo vīrs aizņemts. Es saku, ka nebraukšu, šī nesaprot. Nosauc mani par svolaču un, ka vēlos, lai mamma nomirst. Pēc tam saka, labi atnāks pakaļ izrakstiem, protams, es neko neizdarīju un jozu mājās, lai atdotu izrakstus. Un kāpēc es jūtos tagad vainīga? Ka viņa neko nevar izdarīt un man ir viss jādara. Viss garīgais uz nulles. (e) Netaisos vairāk vispār ar māsu kontaktēties. (e) Man vnk vajadzēja izlikt dusmas. :-D