ballītēe..

up ;-)

Man liekas, ka pieaugot vairs nav tas fīlings, kas bija toreiz ballējoties. Un arī vecākiem paliekot, ir darbs, ģimenes un tad jau nav tik daudz laika ballēties.

Man bija klubosanas posms apmeeram 20 liidz kaadiem 24 gadiem. Biju saakusi pati pelniit, dziivoju kopaa ar labaako draudzeni, drauga man nebija. Gaaju izklaideeties pilniigi katru nedeelju, dazreiz pat vairaakas reizes. Dazos klubos muus ar draudzeni jua viss personaals pazina! :D Bet paargaaja tas posms, kad saaku nopietnas attieciibas. Tagad sad tad uz klubiem aizeju ar draudzeneem izdejoties, bet tas ir labi ja reizi 3jos meenesos. Vairaak man nemaz negribaas. Taa ka jaa, man tas periods paargaaja. Ir daudz jauku atminju no tiem laikiem, bet atgriezties pie taada dziives veida vairs negribeetu. :)

Tīri teorētiski-es no mammas nokļuvu pie drauga, kuriem it kā būtu jāietekmē tas, kur un kad eju. Bet nu tā īsti nesanāca ne ar mammu, ne ar draugu. Jau,kad dzīvoju pie mammas, gāju,kad gribēju un ballējos daudz, tagad arī uznāk periodi, kad eju un viss. Ja man aizliegtu-oij,ko dzirdētu. Neesmu radusi pakļauties noteikumiem.

es jau no 14iem gadiem pa visaadiem klubiem aardiijos :-D man tas balliishu periods aatri iesaacies un negribu teikt ka aatri beidzies!veljoprojam varu doties kad gribu balleties,vieniigi tagad ierobezho atpuutas 5dienas jo 6dienas lekcijas...

man patik laiku pa laikam aiziet paballēties,lai gan man nav bijis tāds ballēšanās periods..
mazliet traucē tas,ka jādomā par iešanu uz darbu :-D

un arī lielā uzmanība traucē :%27-(

Uhh, Liidere, tas ir labi. Man jau sāka likties, ka 20 gados sen jau visām ballīšu laiks beidzies, bet man tikai tagad sākas. Diezgan priecē, ka vēl 4 gadi priekšā. :-P Es gan sāku arī piedomāt, vai tādas izklaides nebojā studijas, karjeras iespējas utml.. Tajā pašā laikā - vai es tos piedzīvojumus gribētu palaist garām? Laikam jau nē. ;-)

Atceros, ka gaaju balleeties ceturtdienaas un piektdienaas no riitiem man vienmeer darbaa bija sapulce, kura man bija jaaprotokolee. Taas bija vislielaakaas mociibas, jo sapulces bija garlaiciigas un es migu ciet, bet man bija jaakoncentreejas, jo beigaas bija jaasastaada protokols. :D Bet nu tagad gan - ja naakamajaa dienaa jaaiet uz darbu, tad iepriekseejaa dienaa vispaar nelietoju alkoholu.

es ar pedeja laikaa vispar atturos no alko ja nakamaja dienaa kkas nopietns jadara,un jasaka balliishu kvalitaate nav sliktaka par tam kuram es meedzu kko iedzert!

Man nav bijis tāda ballēšanās perioda :-)

Vecāki mūs ar māsu audzināja diezgan stigri un pusaudžu gados uz ballītēm vai nakts pasākumiem mani gluži vienkārši nelaida.

Pašlaik dzīvoju viena pati un arī tagad nedodos izklaidēties katru nedēļas nogali, lai gan, kad šķīros no bijušā, man likās, ka nu beidzot iešu un darīšu, ko vēlos, tajā skaitā trakulīgas ballītes un izklaides. Patiesībā, šo pusgadu pavadu, sakārtojot sevi nevis uzdzīvojot.

Jā, vidēji divas reizes mēnesī dodos ballēties, bet daru to kvalitatīvi- maz alkohola, interesanti cilvēki, laba mūzika un atmosfēra.

Studiju gadi! Beidzās studijas - beidzās arī trakā ballēties gribēšana. Laikam videi liela nozīme

Mana trakā ballēšanās sākas 15/16 gados, bet, kad man (visjaunākajai no tā laika bara) palika 18, tad tas vairs nebija tas, kas bija ballēties nelikumīgi :-/ :-D
Tagad tikai šad, tad pa retam meitenes savāamies, pat arī ne visas.. :-/ Daudzām puiši, citiem bērni, un man pašai arī mācības.. Bet tā gribās aiziet uz kādu klubu, tā riktīgi izdejoties, bet vienai negribās.. :-/

man tulīt 19, kopš 15 gadiem ballējos uz nebēdu, bat pilnīgi liekas, ka nu kādam laikam pietiks, vsmz ne tik bieži. Piemēram, šī nedēļa ir pirmā kopš jaunā gada iesākšanās, kurā es nepiedzeros (t)
Bet tik un tā tie visi piedzīvojumi ir bijuši tā vērti un vnm paliks atmiņā.