Ok, mani nodarbija viena enigma [jau vairākas dienas].
Es jūtos ļoti dīvaini šobrī, es dzīvoju kopā ar vienu draugu, vienkārši draugu, pie viņa trīsistabu dzīvoklī. Man ir draugs, kas pašlaik dzīvo vēl pie senčiem, bet senči taisās pārvākties un viņš grib izvākties. Vienu dienu, viņš sāka kaut ko tur runāt, parunāja tādu diezgan garu ievadu, pa starpai vēl ēdot, īpaši nepievērsu uzmanību, bet, kad viņš pateica pēdējo teikumu, es satrausos. Viņš piedāvāja dzīvot kopā...
Es NEKAD neesmu dzīvojusi kopā ar draugu. Man tas liekas scary, tas ir riskanti...nevar viens otram noriebties?
Es itkā gribētu ar viņu dzīvot kopā, bet man kkā kreizī liekas tas, ka mēs esam kopā tikai 3 mēnešus. [!]
Nu labi, tas ir nedaudz savādāks gadījums, kas ir mums, jo mēs iepriekš sagājām kopā, bijām ļoti labi draugi, iepazināmies augstskolā, mācījāmies vienā grupā un sēdējām kopā visās lekcijās un zīmējām viens otram zvaigznītes kladē, gājam kopā mājās no fakultātes un tā tālāk.
Un atgriežamies pie temata...
dzīvošana kopā? Ok, labi, mēs viens otru neprātīgi mīlam, viņš ir mīļākais čalis ever un vispār man ir nenormāli noveicies ar puisi, bet...dzīvot kopā? Man iedomājoties to, iekšā pārņem reizē gan patīkams, gan tāds baiss satraukums. Kreizī.
Iesakiet man kaut ko, pastāstiet man, cik ilgi bijāt kopā ar čali, kad sākāt dzīvot kopā? Kā bija? Nestrīdējāties baigi? Nenoriebāties viens otram?