Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

izmisums

 
Reitings 20
Reģ: 27.08.2010

Dzīve ir izvērtusies tāda dīvaina.. Ar savu bijušo draugu izšķīros pirms 7 mēnešiem, mēs ilgi jau gājām uz to.. viņš mani tik ļoti sāpināja ar savām rīcībām, bet par spīti tam es vēlējos sajust viņu..kad bijām kopa viss bija ideāli, taureņi vēderos, skūpsti, apskāvieni, joki uttt.. Un tagad pēc tik ilga laika, es joprojām satiekot viņu, mulstu, ilgojos.. Ejot izklaidēties, es ar acīm meklēju viņu, vai viņš arī nav atnācis.. Es zinu, ka viņam nav bijušas attiecības pēc manis, un mana muļķa sirds cer, ka viņam arī ir jūtas pret mani :(

Varat ieteikt labu metodi kā tikt pāri šīm jūtām, jo es vairs nespēju?? :(

19.02.2011 03:26 |
 
Reitings 83
Reģ: 27.10.2010
neka..tiekot gala tikai ar sevi..un atrodot jaunu aizrausanos...

tikai jatiek gala ar sevi...jasanemas un jasavacas
19.02.2011 04:04 |
 
Reitings 6947
Reģ: 21.10.2010
man tieši tāpat, tikai viņam ir bijušas attiecības pēc manis, tikai nekas nopietns nav sanācis viņam. tagad viens un skrien pa pasauli, ārdās. zinu kā jūties! nav patīkami. bet ir jādzīvo tālāk. palīdzēt jau nekas nevar ,tikai laiks.
:-) turies!
19.02.2011 04:08 |
 
Reitings 120
Reģ: 14.06.2010
Nečakarē sev dzīvi šitā meklējot ar acīm vai viņš nav atnācis uz tusiņu tu palaidīsi garām daudz foršus cilvēkus ,kuri varētu mainīt tavu dzīvi pa 180 grādiem ! :-D

19.02.2011 11:10 |
 
Reitings 5941
Reģ: 30.10.2009
Fuj, tās ir nepatīkamas sajūtas. :-/ :-( Vienīgais, ko var ieteikt, nemeklē viņu. Kad sāc ilgoties, tad domā par tām sāpēm, ko nodarīja. (Bet neliec viņam tapt par pilnīgi melnu velnu :D )
Par jūtām- nav ne jausmas, man arī tā ir bijis, bet nezināju, ko darīt. Sāku viņu ignorēt. T.i. nepievērsu uzmanību nedz brīžos, kad pie pc sēdēju, nedz ikdienā ar acīm meklēju... Pārstāju piespiežot to sev.. Jo savādāk vienkārši nespēju. Un sāpes, kas radās dēļ tām jūtām, bija tik ļoti nomocījušas, ka knapi dzīva jutos. Neskatoties uz to, ka attiecības viņam nav bijušas, noteikti, ka 7 mēnešus netur savu draudziņu biksēs ieslēgtu....
Aizmirst nevar, bet panākt vienaldzības palaga pārklāšanos, var.
19.02.2011 11:38 |
 
Reitings 93
Reģ: 25.06.2010
piekrītu par to, ka tikai cita aizraušanās tev var mainīt skatu uz dzīvi :-)
es kopš vasaras šķiršanās biju pilnīgi cits cilvēks - nekas neinteresēja, dzīve pati par sevi likās garlaicīga, dzīvoju tikai tāpēc, lai vēl kādreiz, kaut kur satiktu viņu - tas arī bija mans iemesls iet izklaidēties utt (un arī tikai uz tādām vietām, kur viņš varētu būt :-D )
līdz vienam tādam vakaram, kad satiku vīrieti, ar kuru joprojām esam kopā.
jāatzīst gan, ka tā bijušā paranoja mani vajā joprojām un par to jūtos vainīga, tomēr varbūt ar vecumu nāks arī saprašana vai kāds atmiņas zudums un tad viņš pazudīs no manas dzīves (t) :-D
lai nu kā - laiks, jā, ir vajadzīgs
19.02.2011 11:45 |
 
Reitings 551
Reģ: 21.12.2010
Vai nu kāāārtīgs aplauziens, kurš parādīs, ka viņam nekādu jūtu nav vai ... jauna mīlestība, pieķeršanās! :)
19.02.2011 13:21 |
 
Reitings 5261
Reģ: 27.03.2009
metode - laiks un izvairīšanās, nevis meklēšana... palīdz 100% ;-)
19.02.2011 13:29 |
 
Reitings 20
Reģ: 27.08.2010
Liels paldies!! Centīšos tikt galā :)
24.02.2011 02:43 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Ja attalums noteikti palidz...labi,ja ir palikusas labas atminas !!!Nevajag atcereties slikto-tas biezi boja nakosas attiecibas-velkot negativa bagazu lidz!!!
Megini nemeklet vinu,kaut tas ir gruti!!!! :-(
24.02.2011 02:49 |
 
Reitings 20
Reģ: 27.08.2010
Bet man ir dusmas uz sevi, kāpēc par spīti viņa ricībām, man joprojām tik ļoti velk pie viņa..
24.02.2011 03:45 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!