Ciemos pie drauga ģimenes.

|-)

Nuuuu...mani labi pieņem, viena gan nekad neesmu aizdomājusies, ka varētu tur braukt, bet domāju, ka problēmu nebūtu. Viņi tādi vienkārši cilvēki, daudzbērnu ģimene, drauga māsas un brāļi ar savām otrajām pusēm arī visai bieži tur uzturas, tā ka tur vienmēr ir dzīvība. Nekad nav bijis tā, ka man tur īpaši pievērstu uzmanību, tas man pat patīk, nevis ka sencīši ziņkārīgām acīm manī skatītos un uzdotu visādus jautājumus. Tā nebija arī pašā pirmajā tikšanās reizē ar viņiem, tā ka viss bija forši, nebija stresiņa un viss notika nepiespiestā gaisotnē.

Esmu tikai vienreiz palikusi pie drauga vecākiem bez paša drauga. Tad bija jokaina sajūta, jo tikai salīdzinoši nesen ienācu viņu ģimenē. Bet uzņēma mani ļoti labi. Man vispār ir paveicies, jo mani jau no pašas pirmās dienas gan viņa vecāki, gan brāļi uzņēma kā savējo :)

Ā, un manu ex draugu ģimenes arī labi mani pieņēma, laikam es tāda nice girl, kas visiem parasti patīk:D

Ir...normāli.Bet es negribētu pie viņa mātes palikt viena pati.Ir bijusi zemūdens klints un tāpēc es labāk turos pa gabalu.It kā jau tas viss ir pāri un normāli,bet tomēr...Esmu visur,kur nepieciešams būt pieklājības pēc,kopā ar mīļo.Bet ārpus tā...nē.Nav man vēlmes.

Man arī ar drauga ģimeni ir ļoti labas attiecības, jau pašā sākumā mani pieņēma :-)
Man pat ir iedotas viņa mammas dzīvokļa atslēgas, vairākas reizes esmu palikusi tur arī pa nakti. Mamma vienmēr uzsver, ja vēlos, varu atbraukt kaut vai nakts vidū :-)

bija superīgas, mīlēja kā savu meitu! vēl tagad, kad esam škīrušies vairāk kā jau gadu, bieži pazvana apjautājas kā man ietas, apsveic svētkos! ciemos ar biju vienu reizi iegājusi... Tas laikam tāpēc ka kādu laiku dzīvojām zem viena jumta un attiecības bij lieliskas! Kaut tādi vecāki būtu visiem vīriešiem, bet tas jau atkarīgs arī no sieviets...jo tagadējā meitene cik noprotu nav cieņā!

Es šeit tāpat vnk varbūt nebrauktu. Esmu šeit, jo man vajadzētu pie friziera un pie sava senča pa nakti es palikt negribu (kas ir lasījušas manu diskusiju par manu sencīti sapratīs). Ir it kā arī, kur citur šajā miestā palikt, bet tomēr šeit ir vislabāk, vismājīgāk un mierīgāk (l)
un, protams, esmu bez drauga, jo viņš nav LV.

un vispār neesmu pie drauga mammas, bet pie viņa vecvecākiem, bet viņš šeit ir uzaudzis.
Pie drauga mammas arī esmu viena palikusi. :-)

Diezvai ka es varētu tā vnk atbraukt bez drauga ciemos un palikt pa nakti :) Tas būtu jocīgi. Attiecības ir normālas, viņi ir mani pieņēmuši, bet es pati pie viņiem nejūtos ļoti ērti, jo braucam ciemos diezgan reti un man nav īsti par ko runāt, varbūt ja būtu bēbis, tad varētu paauklēt kopā, parunāties par dzīvi un tādā garā! :) Bet viņi ir diezgan mīļi, bet nevar īsti salīdzināt ar maniem vecākiem un vecvecākiem! (l) :)

Attiecības ir ļoti labas, esam dzīvojuši zem viena jumta. Kā arī drauga vecāki ir braukuši ciemos pie manas ģimenes un palikuši vairāk kā nedēļu.
Ar palikšanu nav problēmu.

es draugam esmu pirmā ilglaicīgā draudzene jeb kā viņa mamma saka - beidzot priekšnamā ir visu laiku vieni zābaciņi :D tāpēc arī attieksme ir tāda savādāka. uzņemta tieku ļooti labi un jauki un domāju, ka pa nakti nepieciešamības gadījumā arī varētu palikt :)
viņa mamma mums parasti saklāj gultu, kad ejam tusēt, lai atnākot varam vnk iegāzties un aizmigt :-P

Man ir tendence nepatikt sievietēm :D Līdz ar to arī drauga mammai īsti nepatīku. Lai gan visi saka, ka viņa par mums ir priecīga, redzu cauri cilvēkiem un skaidri apzinos, ka viņas patika ir mākslīga. Kamēr ar sencīti varam visu pārrunāt un justies lieliski. Jā, viņa mani pabaros, izguldinās un apbērs ar saldiem vārdiem, bet zinu, ka nekas no tā nenāk no sirds. Līdz ar to jāsaka, ka attiecības teorētiski ir labas, bet viņu mājās nejūtos ērti.

Ar drauga ģimeni attiecības labas,mierīgi varētu palikt pa nakti viena pati :-) un ar drauga mammu iedzert alko,papļāpāt utt. :-)

Heijā!

Mani drauga mamma ir pieņēmusi un mums ir riktīgi labas attiecības. Ja vajadzētu, es varētu palikt viena pie viņas, bet nedomāju ka kādreiz būs tāda vajadzība :D
Drauga senci gan neesmu nekad satikusi. Vecāki šķīrušies, pats senci satiek ļoti reti, laikam nejūt vajadzību kkā oficiāli iepazīstināt...

Manam ex arī bija riktīgi forši vecāki, ar viņa mammu varējām ilgi pļāpāt. Viņas gan man pietrūkst kopš esam šķīrušies ..

A pie manis draugs gan ir palicis bez manis, kad es biju Zviedrijā - aizbrauca palīgā rakt aku manam brālim bet vakarā ņēma un saslima, nogulēja manās lauku mājās 2 dienas un mana vecmāmiņa vārīja viņam tējas un putru un bija ļoti laimīga par to :D

mums ir neitralas attiecibas. mums nav par ko runat, jo musu starpa ir dikti izveidojies kas tads-tu no pilsetas, mes no laukiem.bet tai pat laika vina mamma nekad nav pret mani bijusi rupja, aizvainojusi utt, kas gan neattiecas uz braliem. bet nu vispar viniem gimene tadas dikti jocigas attiecibas un es labak ar jocigiem cilvekiem nepinos. a ja nu pielip. :-D

Katrai gandrīz savādāk... :-)
ar iepriekšējā drauga mammu man arī bija labas attiecības un viņa mani kā meitu bija pieņēmusi. īstenībā tad, kad izšķīrāmies man liekas, ka viņa visvairāk no mums visiem pārdzīvoja. Pat ne man, ne draugam nebija tādi pārdzīvojumi kā viņai.
Tik žēl, ka pieķeries un negribot ir jāzaudēt. Bet nu jau esmu pieradusi un samierinājusies :-)

man ar ex. drauga mammu attiecības biju nu tādas gandrīz nekādas, bet sencītis bija super... (l) nomira man tētis un tad tās attiecības kļuva vēl tuvākas... kad izšķīrāmies, nebija žēl, ka pazaudēju džeku, bet vairāk to, ka viņa tēti, jo mums tās attiecības bija izveidojušās kā tētim ar meitu :%27-(
palikt viena pati es varēju, bet man tā māte nu tā, tāpēc arī nekad necentos to darīt...

tā kā es pirms nepilna gada zaudēju savu vecmammu un vectēvu, tad man ir tā, ka drauga vecmammu un vectēvu uzskatu kā savējos. (l)
Es pat viņus tā sauc, nesaku piemēram - drauga vecvecāki.

Es pret tām mātēm vienmēr esmu bijusi piesardzīga. Vairākums sieviešu izliekas, kad runā ar citiem un ja kaut ar acs kaktiņu manu, ka tas, ko man saka, nenāk no sirds,es emocionāli distancējos. Tas attiecas uz pilnīgi visiem cilvēkiem.
Bet varu vienu komisku situāciju izstāstīt. Biju iepazinusies ar vienu džeku-abi bijām vēl diezgan jauni un viņš dzīvoja kopā ar mammu. Kādā trešajā randiņā ar viņa draugiem iedzērām un kādos divos naktī gājām uz dzīvokli. Durvis bija aizslēgtas no iekšas (atslēga neizņemta)- nācās zvanīt pie durvīm. Durvis atvēra viņa māte :D :D :D Es to iznīcinošo skatu atcerēšos visu mūžu- tajā brīdī man galvā pazibēja tikai viena doma- bēgt! :D :D :D Protams, nekur nebēgu, bet saspīlējums bija liels, jo māte domāja, ka es esmu tā sliktā, kas viņas dēlu no pareizā ceļa noved :D :D