ievirziet manas domas pareizās sliedēs!

2279

Reģ: 29.01.2009

Man ir radušies divi jautājumi un tā kā šeit apgrozās dažāda vecuma meitenes, tad varbūt ar saviem viedokļiem spēsiet ieviest kādu skaidrību manās domās.. :D

1. 10 klases meitene (tātad gadi 16, mācās, nestrādā) dzīvo kopā ar savu puisi (20 gadi, nestrādā, ienākumi - tie, ko dod vecāki - minimāli) pie saviem vecākiem. Manās smadzenēs tas kaut kā neiet kopā - laikam esmu veca un nesaprotu dzīvi, bet kāpēc meitenei ar čali šajā vecumā ir jādzīvo kopā vecāku mājā? Kāpēc nevar pagaidīt, kamēr pabeigs skolu un tad varbūt sākt dzīvot kopā atsevišķi? Vot ievirziet manas domas jauno domāšanā un paskaidrojiet man - kāpēc???

2. Kāpēc sievietes ļauj sevi vīrietim emocionāli novest līdz sabrukuma robežai, bet tajā pat laikā ar to visu vienkārši samierinās, nevis mēģina kaut ko mainīt savā dzīvē?! Mīlestība nebūs īstais vārds, jo nekas šajās attiecībās neliecina par mīlestību.. Un tomēr viņa vienkārši ļauj viņam kāpt viņai uz galvas un dirst (atvainojos) viņai dvēselē.. Kāpēc???

18.02.2011 14:24 |

samsungs

Reģ: 20.02.2011

Es par to otro jautājumu netieku gudrs, bet par ko konkrēti ir runa? Tas ir kāds konkrēts gadījums? Ir tomēr jāzin kaut kādi fakti, jo ne jau visas sievietes tiek novestas un visi vīrieši tās noved. Bet ja runāt vispārīgi, tad daļa nāk mantojumā no katra ģimenes, bet visi, kas grib ir spējīgi mainīties un adaptēties. Katram ir arī savs pacietības mērs. Arī ekonomiskā situācija cilvēkus dzen galējībās un izmisumā. Stress - tādu vārdu bērns būdams es nebiju dzirdējis. Protams, lai piņemtu kādu nepopulāru jautājumu ir vajadzīgs stiprs raksturs. Varu teikt tikai vienu, kad piedzimām, neviens mums viglu dzīvi nesolīja. 8-)

21.02.2011 23:11 |

-...........

4504

Reģ: 21.05.2009

Sunce, nevarētu teikt, ka dzīvojām pie vecākiem, vienkārši, pa brīvdienām palikām pie manis,jo viņa dzīvoklis atrādās 200 km attālumā.
Kāpēc sākām dzīvot kopā? Faktori jau dažnedažādi, sīkie kaut vai-kopmītnes, man tāds dzīvesveids nepatika-visi nāca, ņēma ko gribēja, naktīs ālējās; lielie-loģisks attiecību turpinājums, gadu bijām attiecībās. 16 gadi bija pasē, galvā jau sen pavisam cits vecums (par laimi vai nelaimi..).

22.02.2011 01:54 |

-...........

4504

Reģ: 21.05.2009

ā, un,lai skaidrs-runa ir tikai par mani-es zināju,ka nekāda mazgadīgā māte nebūšu, ka vecis mani nepamudinās uz sliktām lietām, ka es iegūšu izglītību un vispār-samērā liela starpība starp manām attiecībām jaunībā un to meiteņu,kas ko šādu uzsāk, jo vēlas tikt prom no vecāku pajūga, piemēram (jo iemesli ir dažādi). Es zināju, ka man šis viss dos tikai izaugsmi, jo dziļāk jau īsti vairs nebūtu,kur iet.
UN, ja pat šobrīdējās attiecības izjuktu (kā es te lasīju-ka pirmā mīla prāta, ka tāpat izšķiras utt), es nemūžam to visu nenožēlotu. Tas viss,kas ar mani ir noticis pateicoties šim cilvēkam (arī tas, ka viņš mani uzņēma pie sevis) ir labākais, kas ar mani noticis. Esmu pateicīga, ka man dzīve ir devusi iespēju satikt šādu cilvēku-vienalga-paliekot kopā vai izšķiroties, tas manu viedokli nemainīs.

22.02.2011 02:10 |