Pirmā mīlestība un sekas

207

Reģ: 19.12.2009

Sveikas:)

Situācija sekojoša - esam ar draugu kopā jau 5 gadus, viss ir jauki un labi, ir daudz kopā piedzīvots un pārdzīvots un bieži attopos pie domas, ka tas arī ir vīrietis, ar kuru gribētu pavadīt savu dzīvi kopā. Taču ir cits "bet". Viņš ir mans pirmais nopietnais draugs visās jomās, sākām tikties kopš skolas gadiem. Pirms tam nebija ne ballīšu, ne puišu, viņš pat ir tikai otrais, ar kuru esmu skūpstījusies.

Tad nu ik pa laikam domāju, ka gribas izbaudīt jaunību, bet tajā pašā laikā, māc bailes par to, vai jebkad sastapšu kādu vēl labāku cilvēku par viņu, ja šīs attiecības izjaukšu.

Kāda ir bijusi jūsu pieredze šādā ziņā? Kā labāk rīkoties, lai būtu labāk? Vai maz ir vērts trakot un priecāties, vai labāk nogruntēties ar šo pašu cilvēku? Jāpiebilst, ka arī seksā esam viens otram pirmie, un lai arī sekss ir labs, arī kādreiz aizdomājos par to, kā tas būtu ar citiem..

17.02.2011 17:51 |

Zakjis*

15092

Reģ: 29.01.2009

No mana draugu un pazinju loka lielaka dalja paaru, kas sagajushi kopa 16-17 gados un ir viens otram pirmie, izshkjiras velakais ap 23-25 gadu vecumu.
Protams, ir iznjemumi un iespejams, ka jums viss bus citadak, bet es esmu skeptiski noskanjota pret shadam attiecibam.

17.02.2011 17:55 |

freya

4298

Reģ: 29.01.2009

Man ir līdzīgi, puisis ir jaunāks un viens otram esam pirmie nopietni partneri, kopā esam tikpat ilgi, cik jūs. Bet es tik un tā ticu mūžīgai kopābūšanai un nebeidzamai laimei (l)

Jā, man pašai arī ir ienācis prātā, ka varbūt kādreiz kāds no mums tomēr gribēs pamēģināt vēl kaut ko, bet tas nav iemesls, lai tagad visu pārtrauktu ar domu "bet ja nu tomēr pēc gadiem mums nesanāks.." Ja tā notiks, tad notiks, bet, manuprāt, par to nevajag domāt, un izbaudīt tos laimes mirkļus, kas mums ir doti :)

17.02.2011 17:59 |

amanda_a

207

Reģ: 19.12.2009

māc bailes, ka labāka nebūs! un tā patiešām varētu būt. Vai kāda ir mēģinājusi kādu citu variantu? Brīvās attiecības kādu laiku?

17.02.2011 17:59 |

Carpe Diem

3031

Reģ: 26.02.2010

man arī ļoti daudz draugi sagājuši ātri kopā un ir pirmie viens otram, bet nu jau visiem tuvojas 30, un visi ir precēti vai ar bērniem! un šķirties kā izskatās pagaidām nedomā!
bet man tas liekas, jocīgi, ka nezini kā ir ar citu, tad jau nezini tagad tev ir labi vai nē..
bet ja viss apmierina, tad nav ko satraukties baudi to laiku ko esat kopā! ;-)

17.02.2011 17:59 |

Inga Melngaile

1083

Reģ: 11.09.2009

Es piekrītu apgalvojumam, ir Pirmā mīlestība un ir Īstā mīlestība. Ar savu vīriņu apprecējos 21 gada vecuma, mēs ballējāmies un trakojām kopā, man ne mirkli nebija un nav šaubu, ka es gribētu kaut ko citu.
Tā kā domāju tas nav tavs īstais cilvēks.
Un domāt,ka labāku tāpat nav un neatradīsi ir apsurdi, citi cilvēki arī 50 gados atrod viens otru.

:-)

17.02.2011 18:01 |

amanda_a

207

Reģ: 19.12.2009

cherry cake, jā, tagad ir labi, bet tik līdz uznāk kāds strīdiņš, tā uzreiz ir doma, ka jāmet plinti krūmos un ka velti tērēju savu jaunību...baidos pēc pāris gadiem "norauties no ķēdes", kad jau būs par vēlu...kā lai saglabā abus - draugu un arī izballēšanos?

17.02.2011 18:01 |

amanda_a

207

Reģ: 19.12.2009

Jau tagad ik pa laikam pieķeru sevi pie domas, ka kādreiz filtrēju vīriešus sev apkārt. Mans tagadējais draugs ir visās jomās veiksmīgs, gan karjera, gan izskats utt., tāpēc vērojot visu apkārt rodas doma, ka tiešām man ir zelta gabaliņš patrāpījies :)
Tikai nu domas ir domas, tas jau normāli, ka visi domā, kā būtu, ja būtu.

17.02.2011 18:04 |

Inga Melngaile

1083

Reģ: 11.09.2009

Ali kāpēc nevar ballēties kopā?
Ja ir šaubas, tad ilgi neizturēsi :-/

17.02.2011 18:04 |

dzi

1020

Reģ: 29.01.2009

man atkal uznāk domas, ka es varētu kaut ko vēl labāku palaist garām, esot attiecībās ar draugu, bet tad es sevi nolamāju un saprotu, ka neko labāku priekš manis vienkārši nav iespējams dabūt :)
tādēļ vienkārši izbaudi, ka tev ir labi un viss kārtībā. :)

17.02.2011 18:05 |

artsy

277

Reģ: 03.06.2009

...tas, ka citas attiecības nebūs tādas pašas, tas ir vairāk kā skaidrs. Man jau liekas, ka nav ko mest plinti krūmos, īpaši, ja ar draugu viss ir labi, nav kam piesieties. Varbūt izrunājies ar draugu? Vai viņš nejūtas līdzīgi?

17.02.2011 18:06 |

amanda_a

207

Reģ: 19.12.2009

laikam tā būs jādara. kādreiz esam runājuši par kādām brīvajām attiecībām vai kā tā, bet atkal saprotu, ka tas nav priekš manis...nevaru un negribu iedomāties, ka kāds aiztiek viņu. esmu privātīpašnieciska laikam

17.02.2011 18:07 |

amanda_a

207

Reģ: 19.12.2009

Esam par to runājuši, viņam ir nedaudz savādāk, jo savu jau ir izbaudījis, taču arī man neko neaizliedz. Liekas, ka viņam ballēšanās vairs nav prioritāte, bet vairāk domā par ģimenes dzīvi

17.02.2011 18:09 |

Teyona

Reģ: 29.01.2009

Ali, man ir identiska situācija un tādas pašas pārdomas māc šobrīd. Vēlos mūsu attiecībām kaut kādu attīstību, mūsu gadījumā tām vajadzētu būt kāzām, bet vīrietis ar šo nesteidzas. Mani reizēm kaitina, ka viņš ir atslābis, zaudējis vēlmi mani iekarot, ar domu - nekur jau viņa neliksies...
Mēs saprotamies no pusvārda un kopā mums ir ērti, pat pārāk. Es bieži iedomājos, ka šis ir tas vīrietis, ar kuru gribu kopā novecot, bet no otras puses... Liekas, ka mēs jau tagad kā vecs precēts pāris, kamēr lielākajai daļai draudzeņu pat pastāvīgu attiecību nav :D

17.02.2011 18:10 |

Finxa

205

Reģ: 29.01.2009

Padomā vai tas ir tā vērts? Ballēšanās...un pēc tam pārdzīvosi, ka šis būs "izballējies" ar citām(ja atkal saiesiet kopā)..es vispār neatbalstu šitās šķiršanās un kopā saiešanas, bet katram jau savs..

17.02.2011 18:12 |

amanda_a

207

Reģ: 19.12.2009

A Lexus, jā, man arī kādreiz pietrūkst tāda kā asumiņa, jo pa šiem 5 gadiem liekas, ka esam kā cimds ar roku, un radies pieradums, un tāpēc nevar saprast, vai tas, kas mūs saista , ir vēljoprojām īstas jūtas, vai pieradums...

17.02.2011 18:12 |

107

Reģ: 27.06.2010

cilvēkam laikam nekad nebūs labi, jo "vienmēr tak var būt vēl labāk" :-D un tad man parādās smīniņš sejā - bet var arī nebūt :-P arī sex.

mans personīgais viedoklis šajā jautājumā ir tāds, ka tu no mušas izpūt ziloni, varbūt jūsu attiecībām vajag kādu asumiņu piedot, kaut ko pamainīt ikdienas rutīnā, lai tu aptver, kā tev līdz šim paveicies un kādu muļķīgu iedomu dēļ tu vari arī visu izpostīt :-)

17.02.2011 18:13 |

amanda_a

207

Reģ: 19.12.2009

nu, par to arī domāju, un nezinu, vai tas ir vai nav to vērts..eh..

17.02.2011 18:14 |

107

Reģ: 27.06.2010

... nevar saprast, vai tas, kas mūs saista , ir vēljoprojām īstas jūtas, vai pieradums...

vai īstas jūtas ir 24/7 eiforijas stāvoklis?

17.02.2011 18:15 |

Es Neatvairāmā

523

Reģ: 26.01.2011

Ar manu pirmo mīlestību man attiecības arī bija gandrīz 5 gadi...pirmais visās jomās....
Nu varbūt muļķe,varbūt nē....Es izdomāju,ka gribu pamēģināt ko citu...protams viņu pazaudēju...un ko tad...skrien riņķī,jā,kādu laiku bija feini,jauni draugi,iespaidi-viss jauns.Bet sirsniņā nekad neaizmirsu to cilvēku,kas man bija blakus visus tos gadus...Un tad es to ļoti,ļoti nožēloju...nekad nebiju neko tik ļoti nožēlojusi...
Bet tagad...tagad es saku paldies,ka tas viss tā notika....iemīlēties ilgi nevarēju....bet tagad es sastapu to kas man tiešām bija vajadzīgs visu laiku...lai arī pēc 3 gadu meklēšanas..tas atnāca...Jūtos laimes piepildīta.

17.02.2011 18:17 |

Es Neatvairāmā

523

Reģ: 26.01.2011

Piebilde.....
Vai tas ir svarīgi - vai nē...kā kuram...
Pa 3 gadiem kad nevarēju izveidot pēc tam normālas attiecības pēc 5 gadu kopā būšanas izskrējos līdz nelabumam....Un priecājos,ka tas viss tā notika...esmu izmēģinājusi visu iespējamo un neiespējamo...tagad esmu nomierinājusies,neko jaunu nemeklēju un esmu gatava ģimenes dzīvei...

17.02.2011 18:18 |