Sveikas:)
Situācija sekojoša - esam ar draugu kopā jau 5 gadus, viss ir jauki un labi, ir daudz kopā piedzīvots un pārdzīvots un bieži attopos pie domas, ka tas arī ir vīrietis, ar kuru gribētu pavadīt savu dzīvi kopā. Taču ir cits "bet". Viņš ir mans pirmais nopietnais draugs visās jomās, sākām tikties kopš skolas gadiem. Pirms tam nebija ne ballīšu, ne puišu, viņš pat ir tikai otrais, ar kuru esmu skūpstījusies.
Tad nu ik pa laikam domāju, ka gribas izbaudīt jaunību, bet tajā pašā laikā, māc bailes par to, vai jebkad sastapšu kādu vēl labāku cilvēku par viņu, ja šīs attiecības izjaukšu.
Kāda ir bijusi jūsu pieredze šādā ziņā? Kā labāk rīkoties, lai būtu labāk? Vai maz ir vērts trakot un priecāties, vai labāk nogruntēties ar šo pašu cilvēku? Jāpiebilst, ka arī seksā esam viens otram pirmie, un lai arī sekss ir labs, arī kādreiz aizdomājos par to, kā tas būtu ar citiem..
207
