kā izlēmāt?

Vienkārši ar domu - kāpēc ne, nav jau ko zaudēt. Pēc 2 mēnešiem.

Mees saakaam dziivot kopaa peec 3 gadu draudzeesanaas. Mees abi iisti nebijaam apmierinati ar toreizeejajaam dziives vietaam un kad es runaaju par iespeejamo dziivoklja mainju vinjs teica, ka tad jau jaameklee kaut kas kopaa.

Pavisam vienkārši - izlēmām, ka jādzīvo kopā, jo apnika mūžīgā cīkstēšanās, kur katrā dienā paliksim pa nakti :-D tajā laikā es dzīvoju vēl kojās, viņš dzīvoklī, kaut kā arvien biežāk vakarus pavadījām kopā utt.

Attiecību sākums bija septembra pirmās dienas, dzīvot kopā sākām ap februāri, martu, nu kaut kā tā.

Vēlējāmies abi, jo tāpat lielākoties vakaros bijām kopā, bijām gatavi šādam solim, nu jau vairāk kā gadu dzīvojam kopā. Finansiāli izdevīgāk tas ir, viennozīmīgi, jo visus izdevumus dalam vairāk vai mazāk uz pusēm.

Man arī gribas parunāties :-D

Man viss bija tā pakāpeniski un nemanāmi... viens pie otra nakšņojām... tad pēc laika sapratām, ka dzīvojam kopā :D

man vispār tā interesanti ar to kopā dzīvošanu... mēs ne tikai sāksim kopā dzīvot, bet viņš pārvāksies no Latvijas pie manis un visu dzīvi sāks no jauna, bet nu jau kopā ar mani (l) Esmu tik laimīga, bet nedaudz arī nobažījusies, kā būs, jo tā būs mana pirmā pieredze dzīvot kopā ar kādu.. pie tam, zinot manu raksturu, būs grūti :-D

Par to raksturu nesatraucies, ja jau pārcelsies no citas valsts, tad tādu sīkumu kā tavs raksturs pacietīs vēsā mierā :-D

Galvenais mācīties iziet uz kompromisiem, pieņemt otru un nepārveidot. Ar to arī man ir problēmas vēl joprojām (e) Mans raksturs arī nav no vieglajiem.

Bet kā parasti saka mammas - ja mīlēs viens otru, viss būs kārtībā :-D

Es neesmu ne ar vienu dzīvojusi kopā - pēdējos... nu jau vairāk kā divus gadus dzīvoju viena un, ja godīgi, nemaz nevaru iedomāties, ka varētu būt citādi.
Es gan esmu divas nedēļas pie vīrieša dzīvojusies, bet nu tas arī bija maksimālais laiks. :-D Vairāk nevaru un negribu. :-P Tā kā man tie soļi vēl priekšā. Ļoti tālu priekšā. :-D

Iepazināmies, kad dzīvojām dažādās pilsētās, jau tad, var teikt, sākot ar 1. nedēļu dzīvoju nedēļas nogalēs pie viņa visu laiku - dzīvojām kopā savā ziņā :D Un, protams, nevarēja nemaz būt citādi - sākām kopā dzīvot, kad sākām dzīvot vienā pilsētā :D Tas bija kādu pusgadu vēlāk, nu jau kopā dzīvojam 3 gadus (šausmas, kur tas laiks skrien :D :D :D )

Knīpa - jā, iziešana uz kompromisiem ir viena traki sarežģīta lieta tādam cilvēkam kā man :D Man vienmēr šķiet, ka tikai man ir taisnība un kāpēc tam otram tas nepielec? :D bet zinu, ka tas ir jāiemācās - cerams, ka mans vīrietis palīdzēs man to izdarīt (l)

Pēc vairāk kā 1.5 gada,jo man bija jāuzsāk mācības Rīgā,bet pie viņa dzīvot bija izdevīgāk laika un naudas ziņā.
Bet par dzīvošanu kopā sen jau runājām un gribējām. Nevajag no tā baidīties,ja mīli to otru cilvēku.

Ātri, ierosināja viņš ar atslēgas iedošanu. :-) Taču es vēl diezgan ilgi nepārvācos ar visām mantām, bet braukāju turpu šurpu, kamēr apnika.
Tomēr visumā jāsaka, ka randiņu periods arī ir burvīgs. Iespējams, otrreiz es tik ātri nepiekristu kopdzīvei. :-P

Viss notika pats no sevis, kaut kā pamazām viņš jau ar visām pekelēm bija pie manis!Un starp citu ļoti ātri, laikam pēc mēnešiem 3, 4!Es domāju, ka tā arī bija mūsu lielākā kļūda tik ātri sākt kopā dzīvot!

ļoti ātri..
bijām kopā kādu mēnesi, un arī to mēnesi es jau burtiski pie viņa dzīvojos. bet takā viņš dzīvoja ar dzīvokļa biedriem un es arī dzīvoklī nebiju viena, tad viņš ieteica, ka vajag pašiem savu ligzdiņu.. (l)

pēc pāris mēnešiem (1 vai 2), mājās taisīja remontu (bet, nu, nebija tā, ka man nebij`, kur palikt, bija arī citas iespējas), pastāstīju viņam, un viņš piedāvāja pie viņa padzīvot..sākumā biju nedaudz šokā, bet pēc tam tā padomāju - kāpēc gan nē. :-) :-)

Sākām dzīvot kopā kad bijām kopā kādu gadu apmēram :-)
Bet nu tie randiņu periodi tiešām bija labākie, tagad vairs nav TĀDAS sajūtas.. :-/
Bet ko padarīsi (t)

Kā izlēmām - īsti neatceros, tas kaut kā dabiski notika..
Kad - aptuveni 2 nedēļas pēc pirmā randiņa.. :D
Kāda iemesla pēc - nezinu, tas kaut kā likās pašaprotami, jo gribējām pēc iespējas vairāk brīvā laika pavadīt kopā..
Vai biju pārliecināta, ka to vēlos - :D :D :D es joprojām neesmu pārliecināta par daudzām lietām, vai tās vēlos, bet tā kā tās notiek pašas no sevis, tad - es vienkārši ļauju tām notikt.. :D :D

Atceros vēl kā šodien - bija pirmās vasaras dienas, mēs pie manis brokastojām un viņš pateica: "Man šitā ļoti patīk, dzīvosim kopā?"
Tad mēs līdz augusta vidum vēl nodzīvojām katrs savās mājās, bet īstenībām bija tā (vai es pie viņa, vai viņš pie manis, augstākais kādas 2-3dienas nebijām kopā). Un kopš augusta vidus dzīvojam kopā (l)
Pazīstami bijām kādus 7mēnešus. :-)

Ar iepriekšējo draugu sākām dzīvot kopā pēc nedēļas - viņš pats piedāvāja un man tā arī bija izdevīgāk, jo skola tuvu tad bija. Ar tagadējo draugu pēc 2 mēnešiem - arī pats piedāvāja, jo dzīvojām katrs savā valstī. Tagad gan vairs nedzīvojam kopā - esmu atpakaļ LV. Abas reizes tas vienkārši bija impulsu vadīts lēmums.

mees saakaam peec 2 gadu draudzeeshanaas dziivot kopaa. 2 gadus nodziivojaam kopaa, tad pashkiiraamies, dzivojam katrs pie saviem vecaakiem :D tad atkal sagaajam un dzivojam kopaa :D

Man apnika koju dzīve.