Sveikas, ja atceraties, es kādu laiku atpakaļ rakstīju garu tekstu , par kādu savu kolēģi- ar kuru savā starpā ''kasos'' un reizē šis man patīk.
Kasījāmies mēs līdz šodienas pēcpusdienai..
Līdz brīdim ,kad tas ķēms (atvainojos-pieradums) ieteica paskatīties kādu filmu birojā uz šefa datora (par cik neviens cits nebija, tikai mēs) . Skatījāmies kādu komēdiju - smējāmies un tā. Viens otram it kā nejauši pieskārāmies, tad jau samīļojām, līdz brīdim ,kad puisis atvainojās par 14.febr (ka tā diena bija nekāda). Pa vidu tam, vēl viņu mīļoju (eapzinos pat kāpēc to daru) , un tad mūsu acu skatieni saskrējās- lēnām, pavisam lēnām mēs viens otram tuvojāmies līdz pirmo reizi viens otru noskūpstījām. Skūpsta beigās sasmaidījāmies un paspējam viens otram ''uzbraukt augumā'' ,nosaucot viņu par losīti un viņš mani par dumiķīti. :D :D Pilnīgs vāks.
Un kas būs turpmāk- nezinu. Grūti spriest. :D
Un šodien man vilcienā zvanīja šefs un prasīja kāpēc mēs birojā bijām līdz 19:00, nevis kā parasti 18:00 (šefs tāds ziņkārīgs) :D Un jau priecīgi pa tel. teica '' Man liekas ,ka Jūs abi (es un R) kko slēpjat'' . Rītdien atkal varēšu klausīties šefa ierastajā dziesmiņā L un R sēž birojā un bučojās. Pfff. :D