Sveikas, mīļās sievietes!
Esmu 27 gadus veca un pēdējā laikā jūtu, ka ilgi vairs netikšu galā ar vienu lietu, nesaukšu to par problēmu. Esmu precējusies ar labu vīrieti, kuru mīlu, tomēr nu jau labu laiku iekāroju viņa brāli, kurš ir 17 gadus vecs pusaudzis.
Kad es to apzinājos, man pašai tas bija diezgan liels šoks, jo par tik jauniem puišiem man nekad nav bijusi interese. Ar prātu es, protams, saprotu, ka tas ir kaut kas galīgi crazy, tomēr nespēju par viņu nedomāt. Ir bijušas vairākas reizes, kad, mīlējoties ar vīru, domāju par to nepieredzējušo, jauno puiku. Viņš nav no sliktajiem zēniem, uz kādiem parasti sievietes iekrīt. Drīzāk pārāk pareizais tips – nepīpē, nedzer, uz tusiņiem nestaigā. Reizēs, kad satiekamies, pasveicina, atbild, ja ko jautāju un tas arī viss. No vīra un vīramātes replikām zinu, ka viņš ir kautrīgs un viņam ne reizi nav bijusi draudzene. Par manu interesi viņš neko nezina un es savukārt nezinu, vai ir vērts viņam to teikt, tā kā zinu, ka starp viņu un viņa brāli, respektīvi, manu vīru, valda liela cieņa un labas attiecības. Arvien biežāk iztēlojos dažādas ainas par to, kas un kā starp mums varētu notikt. Jūtu, ka interese un iekāre pret viņu aug lielāka un lielāka un kaut kādam rezultātam ir jābūt, bet kādam?