Kārtot pēc: jaunākā, vecākā

1 2 | nākamā »

Drošības sajūta

Cataleya

1761

Reģ: 29.01.2009

Pēdējās dienās kaut kā ir iznācis diezgan daudz domāt par drošības sajūtu attiecībās- garīgu un materiālu.

Cik jums ir svarīgi, lai kopā ar savu vīrieti justos garīgā un materiālā drošībā?

Esmu sapratusi, ka man šī drošības sajūta ir ļoti svarīga, kad zinu, ka vīrietis aiz manis ir kā klints. Ar to es domāju kādas nepatīkamas, negaidītas situācijas ( palikšana bez darba/slimība/ kādam no vecakiem negaidīti nepieciešama dārga operācija/ pēkšņa pārvākšanās utt.)

Lai arī cik patstāvīga es nebūtu, man tomēr ir kļuvis svarīgi zināt, ka esot attiecībās, man ir uz ko paļauties. Ja es pati netikšu galā, tad man blakus ir vīrietis, kas par visu parūpēsies,mani atbalstīs un nokārtos visu bez vārda runas.

Vai par to domājat un cik jums tas ir nozīmīgi, kad izvēlaties vīrieti un veidojat nopietnas attiecības?

12.02.2011 17:44 |

Cataleya

1761

Reģ: 29.01.2009

:-)

12.02.2011 17:51 |

Mežāze

6264

Reģ: 01.04.2009

Protams ir svarīgi, bet tagadējās attiecībās ir, kā ir:( Manējais uzskata, ka man jābūt bezmaz vai supersievietei, kam viss jāmāk un jāvar. Nezinu, ja būtu kāda smaga situācija, kā būtu - atbalstītu mani vai nē...

12.02.2011 17:58 |

escade

378

Reģ: 14.04.2010

loti svariigi!Jo viirietim ir jaabuut taadam,aiz kaa var justies drosi,un man taads noteikti ir! tas nav viirietis,kurs nespeej dot drosiibas sajuutu!

12.02.2011 18:18 |

essnee

1202

Reģ: 29.01.2009

Man svarīgi tikai zināt, ka viņš man palīdzēs, cik būs viņa spēkos. Ja man tagad vajadzētu operāciju par tūkstošiem, viņš to nevarētu samaksāt, bet es zinu, ka viņš uztrauktos par mani un atbalstītu, kā vien mācētu. Tas ir svarīgi, materiālais nē.

12.02.2011 18:51 |

escade

378

Reģ: 14.04.2010

Es arii nerunaaju tik daudz par materiaalo staavokli kaa iespeeju robezhaas!

12.02.2011 19:04 |

austrasmeita

148

Reģ: 10.12.2010

Heeh.., neparasti - pavisam nesen arī tieši par to domāju :-)Jā, man ir svarīgi zināt un just, ka uz savu vīrieti varu paļauties. Finansiāli..mans vīrietis nav vienīgais cilvēks, kam grūtā situācijā varētu lūgt palīdzību. Turklāt es strādāju profesijā, kur pati nopelnu daudzkārt vairāk nekā viņš.Un manās acīs tas nemazina viņa vērtību. Nezinu, man pilnīga paļaušanās tikai uz vīrieti šķiet nedaudz riskanta - mēs nekad nevaram paredzēt, kas mūsu dzīvē var notikt.
Ja drīkst zināt, Ms. Elissa, kapēc Tu šobrīd par to domā? :-)

12.02.2011 19:13 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

ms.Elissa-es ari nesen par to aizdomajos!!!Visus gadus dzivoju te un nekad ta nopietni neesmu padomajusi par savu nakotni...!!!Tas man ir loti svarigi!!!
Tas ir loti nopietns jautajums-papiri janokarto!Nekadi mutiski apliecinajumi-tev paliks tas un tas....!Tam es vairs neticu,kaut dzivoju pietiekami ilgi ar so cilveku! |-)

12.02.2011 19:32 |

Cataleya

1761

Reģ: 29.01.2009

Domāju, jo man pirms pāris dienām par to izvērtās diskusija ar draudzeni, kā arī- pirms kāda laika mammai bija veselības problēmas. Viss beidzās labi,bet toreiz zināju, ka , ja vairs pati netiktu galā, bez problēmām varētu mammu vest uz ārzemēm pie labākajiem speciālistiem.
Nē, es nerunāju par pilnīgu atkarību un aklu paļaušanos, bet tieši par apziņu, ka man ir aizmugure. JA es pati pēkšņi netiktu galā. Protams, ir ne tikai mīļotais cilvēks, bet arī draugi , kolēģi, radi, taču tos es neuzskatu kā pirmos, pie kuriem vērsties nepieciešamības gadījumā.
Ja esmu viena, tad viena un tieku galā pati, bet , ja reiz man ir vīrietis līdzās, tad man šī apziņa ir kļuvusi ļoti svarīga.

12.02.2011 19:35 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Esmu ieverojusi vel vienu loti interesantu lietu,kamer tu vari dot kadam -tev ir gan draugi ,gan radi-es domaju -vairak atceras utt,tikko ta dosana ir mazaka,ta viss-visi pazud ,viens pec otra-es soreiz esmu mazliet sapinata tiesi saja jautajuma-kadreiz ari musu puse iestajas "krize"!!!Tiesi sados momentos es redzu -kas ir kas |-) !!!!Ta skumigi sanaca!!! (s)

12.02.2011 19:48 |

austrasmeita

148

Reģ: 10.12.2010

Emmanuelle
Tāpēc jau šādas sarežģītas situācijas nereti spilgti parāda, kādi ir tie cilvēki, kas līdzās :-)

12.02.2011 19:53 |

Cataleya

1761

Reģ: 29.01.2009

Nu tā, jau ir nedaudz cita tēma, bet, jā. Cilvēku daba. Tādēļ es ļoti novērtēju cilvēkus, kuri ir bijuši ar mani,kad man nebija nekā. Tos arī uzskatu par saviem DRAUGIEM. Pārējie vienkārši veido sabiedrisko dzīvi apkārt.

12.02.2011 19:58 |

essnee

1202

Reģ: 29.01.2009

Emmanuelle, man tieši patīk krīžu blakusefekts - draugu izšķirošanās. Ja kāds atbirst tāpēc, ka man nav naudas vai grūti klājas, man tāds draugs nav vajadzīgs. Protams, es nepriecājos par Latvijas ekonomisko krīzi, taču tā uzlika daudziem pamatīgus draudzības pārbaudījumus. Manas attiecības ar draugu pamatīgi uzlabojās brīdī, kad pierādījām viens otram, ka esam kopā arī grūtos brīžos, ne tikai tad, kad piena upes ķīseļa krasots plūst.

12.02.2011 20:00 |

Cataleya

1761

Reģ: 29.01.2009

Mana doma nebija par periodiskām grūtībām (krīze u.tml.) , bet vispār pēc būtības un ilgtermiņā... :-)

12.02.2011 23:48 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

ms.Elissa-es tevi loti labi sapratu!!!Tev noteikti loti nopietni japadoma par sevi-tiesi vel ipasi tapec ,ka neesi precejusies!!!! |-)

13.02.2011 01:06 |

kari

5087

Reģ: 01.03.2009

Nu man tas ir svariigaak par miilestiibu. Droshiiba.

13.02.2011 18:29 |

Ieva45

254

Reģ: 31.05.2010

Drošības sajūta man bija svarīga ļoti agrā jaunībā, ap 18 gadiem, tāpēc arī pirmo reizi apprecējos, jo man pie sāniem bija stabils, nodrošināts vīrietis uz kuru vinmēr varēja paļauties. :-)
Tagad esmu kļuvusi patstāvīgāka, finansiāli spēju uzturēt sevi pašu, man ir svarīgs morāls atbalsts no vīrieša puses. :-)

13.02.2011 18:50 |

maza

2170

Reģ: 29.01.2009

Man ir svarīga garīgā, emocionālā drošība.

13.02.2011 19:08 |

mmm`

1906

Reģ: 05.04.2009

Vispār jau abiem būtu jābūt klintij vienam aiz otra muguras, ne tikai vīrietim. Ja vīrietim vajag naudu, bet ir problēmas, tad par klinti kļūst sieviete un otrādi. Savādāk sanāk divkosība.

14.02.2011 19:46 |

Heartkiller

9435

Reģ: 06.03.2009

Man ir svarīgs atbalsts un drošības sajūta.Kad sākām satikties man bija ļoti svarīgi,ka viņš mani aizstāvēs līdz pēdējam.Tad es vēl dzīvoju kojās un man bija svarīga tā sajūta,ka ja man kāds no midzeņa debīliķiem uzmāktos vai kko izdarītu,tad viņš par to samaksātu.
Tieši tā fiziskā drošība.Taču,tik pat svarīgs man ir tieši morālais atbalsts.
Un man ir gan šī fiziskā drošība,gan morālais atbalsts.Es uz savējo varu paļauties.Viņš mani atbalsta,neļauj padoties depresijai,sargā mani.

14.02.2011 20:04 |

Pakalns

3216

Reģ: 12.01.2010

man atkal drošības sajūta saistās ar brīdi, kad biju viena. mazāk par ko uztraukties, mazāk ko pazaudēt.
tad vismaz nebiju tāda mīkstā :-D :-D man tomēr vairāk patīk paļauties uz sevi :) bet tomēr ir patīkami zināt, ka neesmu viena.

14.02.2011 20:09 |