Lauzto siržu klubiņš

marka lii, man pašai ir bijusi ļoti līdzīga situācija. Bija viens puisis, kas man nenormāli patika, viņš no sākuma mani aplidoja un viss bija labi. Protams zināju, ka viņš nesen izšķīries no savas pirmās mīlestības ar kuru kopā bija vairākus gadus.. bet es domāju, ka ja jau viņš man pievērš uzmanību, aplido un grib kaut ko veidot, tad jau viss būs labi. Bet nu tā gluži nebija.
Pēc kāda mēneša, kopš sākām satikties, viņš sāka kļūt atturīgāks, vēsāks, pats teica, ka viņam ir grūti, jo viņš tika sāpināts. Un viņš nevar atvērties tik ātri, visu vajag lēnām.. tā nu mēs novilkām kādus 2 mēnešus. Pēc tam viņš pateica, ka brauc prom uz ārzemēm un starp mums viss izbeidzās. Pēc pāris mēnešiem satiku viņu uz ielas, teica vai nevaram aprunāties, un vēlējās mēģināt visu vēlreiz. Es, protams, šaubījos, bet piekritu, jo viņš man bija tik ļoti iekritis sirsniņā. Tā nu mēs vēl kādus pāris mēnešus satikāmies, viņš vēl aizvien bija diezgan noslēgts, bieži skatījās vienkārši tālumā.. likās pilnīgi pazudis.
Protams, ka tur nekas nesanāca, jo netika viņš pāri tai meitenei. Tā, kā dzīvoju mazpilsētā, zinu, ka viņam pēc manis arī nav vairāk neviena cita bijusi, neskatās pat uz meiteņu pusi.
Kas to būtu domājis, ka arī vīrieši tik stipri var pārdzīvot.

jā..man ir tieši tas pats sākums, ar aplidošanu, visiem standarta jaukajiem tekstiem utt.. bet kā redz...pēkšņi noslēdzās, sajūtās depresīvs, un nav gatavs nekam nopietnam, bet mani satikt tik un tā vēlās.. bet kā tad lai es tagad jūtos? un cik sapratu, ka es neesmu pirmais plākstera variants, ir bijusi pirms manis viena, pēc viņa šķiršanās, kurai viņš tiešām nav bijis gatavs.
tiešām žēl. ja vina muļķības dēļ tur nekas nesanāks, jo mums tiešām daudz kas ir kopīgs, un jūtu, ka sader. bet pakaļ man skriet lepnums nekad nav ļāvis un neļaus.

Protams, var ar laiku jau jums varētu veidodies skaista un laimīgas attiecības, bet vai tu esi gatava TIK ilgi būt kādas citas sievietes, tā teikt, ēnā? Nezinu, man tas ir bijis pārāk liels pārdzīvojums, lai es to atkārtotu vēlreiz.
Ir taču tik daudz brīvu, laimīgu vīriešu, kas arī tevi spēs darīt laimīgu. Jo šādās attiecībās tu vairāk būsi devēja, nekā saņēmēja. Tāpēc padomā, vai tu to gribi. :-)

laikam, jau darīšu to pašu kļūdu ko tu,..un pacentīšo vēl kādu laiku..ja ne, tad ne..
jo es nezinu, kas ar mani, bet man diezgan bieži nākas " uzrauties" uz šādiem lieliem lauzto siržu stāstiem.. un beigās vien man pašai sava sirds ir jāliek kopā no lauskām.

Man ari ir bijusi sada situacija, draudzejamies piecus menesus, tacu izjustama vesumu pret sevi pametu vinu! :'-( sakums bija ideals, aplidosana bija pec pilnas programas, likas ka varetu ar laiku kaut kas nopietns izveidoties, tacu ne, bija javilas! :'-( un pusgadu pec skirsanas satikos ar vinu, tacu nekas vinam attieciba pret mums nebija mainijies, bija vel launak, kad vins man pateica ka vins esot partraucis attiecibas, tas ta sirsnina iesedas, ka vel netieku vala no ta! :'-( Tacu esmu sapratusi to, ka tie kuri ir sapinati ieprieksejas attiecibas ir IESTREGUSI sava PAGATNE! Vini vienkarsi nespej vairs izveidot normalas attiecibas! Man vinus ir zel, jo tas norada par to, ka vini jau ir tie zaudetaji! Tapec esmu izvelejusies, neskumt un dzivot nakotnei, macoties no sim attiecibam kaut ko, ko varetu pielietot/nepielietot nakamajas attiecibas! :-)

Pajautajiet sev- vai Jus velaties but tas vina lielas pagajusas milestibas atblazma- vismaz es ne! :-D
velos ieteikt padomat par to, kapec mums ir jacinas par vinu patiku/velmi veidot ar mums attiecibas, ja viniem vajadzetu par mums cinities......varbut vecmodigi skan, tacu janoverte ir sevi, citadi visu laiku bus ta ka mes vairak cinisimies par tam attiecibam un vins tikai teiks ka vinam nav DZIRKSTELES! ;-) mes tacu to nevelamies!

viss atkarigs no attiecibam, kadas tas bija.
un ari no sievietes-kada vina ir.