Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Šķiršanās

 
Reitings 10
Reģ: 29.01.2009

Esmu nonākusi, manuprāt, sarežģītākajā situācijā kādu šobrīd spēju iztēloties un es tiešām gribu dzirdēt Jūsu viedokli.

Esmu kopā ar savu puisi jau 4 gadus. Satikāmies skolā un šausmīgā ātrumā izveidojām mūsu vecumam pārāk nopietnas attiecības. (Man bija 16) Būtībā kopā uzaugām un izveidojām viens otru tādus kā tagad esam. Abiem tās ir pirmās nopietnās attiecības un vispār pirmā mīlestība. Kopā pavadījām visu iespējamo laiku, palikām viens pie otra, visu darījām kopā un jau gandrīz plānojām ģimeni kopā. Pat mūsu vecāki jau mūs savos prātos salaulājuši...BET pēdējā laikā mani nepamet sajūta, ka es šīm attiecībām neredzu nākotni. Puisis man neko nav nodarījis, mīl mani pat pārāk stipri, vēl tagad katru dienu runā par kopā dzīvošanu un pat neiedomājās par mūsu attiecību izjukšanu, toties es jau aptuveni 2 mēnešus par to domāju gandrīz katru dienu. Esot ar viņu kopā jūtos tik ļoti vainīga pret viņu tikai tāpēc vien, ka domāju par šķiršanos. skatos kā viņš smaida un joko un sāku sev pārmest par to, ka gribu viņam nodarīt tādas sāpes :( Bet esmu sapratusi,ka tā mīlestība,ko es pret viņu jūtu jau ir kļuvusi kā pret brāli ne puisi. Es vēl tik daudz ko dzīvē gribu izdarīt un jūtu, ka ne kopā ar viņu. Es viņu mīlu, bet viņš nav mans īstais un vienīgais. Tagad mocos,jo nezinu kā lai viņam to pasaka. Viņs nesapratīs, nelaidīs vaļā un bail, ka galu galā es padošos un palikšu ar viņu... Tāda sajūta, ka es nekad sev nepiedošu par tām sāpēm ko viņš manis dēļ pārcietīs...jūtos apjukusi un patiešām ļoti bēdīga...

05.02.2011 23:43 |
 
Reitings 551
Reģ: 21.12.2010
nav iepaticies kāds cits?
Bet ļoti liela iespēja, ka tas tā ir tikai tagad. Izšķirsities, paies kāds laiks un sapratīsi, ko esi zaudējusi (t)
05.02.2011 23:44 |
 
Reitings 815
Reģ: 29.01.2009
Tev tā nav tikai kāda mirkļa iegriba?
05.02.2011 23:47 |
 
Reitings 392
Reģ: 29.01.2009
Saprotu,ka ir sāpīgi izšķirties no otra cilvēka, pēc tik ilgi kopā pavadīta laika,bet pēc Tevis stāstītā neredzu jēgu šīm attiecībām!Kāpēc-tu sāpini pati sevi,esi nelaimīgi un jo ilgāk tas tā turpināsies,jo vairāk tiks sabeigts tas labais,kas ir Jūsu attiecībās.Sāpīgi būs viņam jebkurā gadījumā,bet manuprāt,viņš augstāk vērtēs godīgumu.Tev ir jāpasaka,ka Tava mīlestība ir mainījusies,tu jūti viņu kā draugu,brāli utt. Bet esmu lielā mērā pret attiecībām,ko jaunieši veido tik agrā jaunībā.Nu nav cilvēki iztrakojušies un lai ko Jūs man teiktu,ir grūti atrast šādus pārus mūsdienās,kas aprecas un dzīvo laimīgi. Es diemžēl nezinu nevienu,tos ko zinu,tie krāpj viens otru!
05.02.2011 23:49 |
 
Reitings 392
Reģ: 29.01.2009
Bet vispār Tev ir zudusi uz viņa seksuāla interese vai kā?Jo vēl jau ir tas,ka cilvēku attiecībās mīlestība ieņem jaunas formas, piemēram pazūd kaisle un tā vietā nāk cieņa un draudzība.utt.
05.02.2011 23:51 |
 
10 gadi
Reitings 1513
Reģ: 29.01.2009
nu jā, bet no otras puses- jo ilgāk tu to velc garumā, jo ilgāk viņu māni un dot veltas cerības..vispār neapskaužama situācija.
Bet vai viņš tiešām nejūt, ka kaut kas ir mainījies?! ja jau tik ilgi esiet kopā- viņš taču tevi pazīst? un neko nenojauš..?
05.02.2011 23:52 |
 
Reitings 10
Reģ: 29.01.2009
Neviena cita nav. Bet domājot par to kāds varētu būt mans nākamais puisis es viņu iztēlojos citādāku gan raksturā, gan izskatā.
Mes jau pirms kāda 1,5gada šķīrāmies, arī manis dēļ un aptuveni to pašu iemeslu dēļ, un jau toreiz mani nelaida, zvanīja,rakstīja, raudāja un mani morāli terorizēja.Pagāja kāds laiks un man viņš sāka pietrūkt, sagājām atpakaļ. Nu re un atkal tā pati situācija :(
05.02.2011 23:54 |
 
Reitings 10
Reģ: 29.01.2009
Arī seksuālas intereses man vairs nav. Mēs pat nesabučojamies, kad satiekamies. Mēs bijām bērni un attiecības tika izveidotas nepareizi,vnk nezinājām kā tas jādara.
Viņš mani laikam tik ļoti mīl, ka neko neredz. Viņaprāt mēs esam ideāls pāris. Manuprāt,mēs esam vnk pieraduši viens pie otra.
05.02.2011 23:58 |
 
Reitings 265
Reģ: 29.01.2009
man bija diezgan līdzīga situācija - jaunieši, pirmā mīlestībā 3 un vēl bišķīt gadi kopā. Bijām perfekts pāris un visi arī mūs jau bija "salaulājuši".
Arī es šajās attiecībās biju šķiršanās iniciatore, jo arvien vairāk manu prātu nodarbināja doma "Kas būs, ja man patiešām būs jāpavada visa dzīve ar šo cilvēku? Vai man 30 gados pēkšņi negribēsies pamēģināt, kā ir ar citiem?" un tas nebūtu godīgi pret otru cilvēku, ja es viņu krāptu tikai tāpēc, ka viņš ir mans pirmais un vienīgais.

Ar laiku manas jūtas pret to cilvēku kaut kā notrulinājās un nonācu pie secinājuma, ka man pret viņu ir palicis tikai pieradums, ne mīlestība (kā vīrieti es viņu vairs neiekāroju un arī sekss kļuva arvien retāks un paviršāks)
06.02.2011 00:02 |
 
Reitings 10
Reģ: 29.01.2009
Cigarete es jūtos un domāju tieši tāpat. Un ko tu darīji un kā viņš reaģēja?
06.02.2011 00:03 |
 
10 gadi
Reitings 1513
Reģ: 29.01.2009
man rodas sajūta, ka tu esi kaut kādā ziņā emocionāli izaugusi, citā līmenī nekā viņš...

bet, ja tāda reize jau ir bijusi- tad viņam vajadzēja nokrist tām rozā brillēm un saprast, ka var tevi zaudēt, ka kaut kas ir jādara, jāmaina, jāpilnveido sevi, lai tevi nepazaudētu, lai attiecības iegūtu citu jēgu..

06.02.2011 00:04 |
 
Reitings 265
Reģ: 29.01.2009
un jā, protams bija smagi un sāpīgi šķirties un mācīties dzīvot bez viņa. Ir pagājis pusgads un vēljoprojām katru dienu domāju par viņu un interesējos, kā viņam iet.
Taču mīlestība ir pazudusi un sāpe sirdī ir tikai par kopīgajiem patīkamajiem brīžiem, kas vairs nebūs, nevis par to, ka pazaudēju cilvēku no savas dzīves

06.02.2011 00:05 |
 
Reitings 10
Reģ: 29.01.2009
Es arī jūtos tā it kā būtu emocionāli vairāk izaugusi un sāku skatīties uz mūsu attiecībām savādāk.
Pēdējās dienās cenšos sakopot drosmi, bet tad viņš pazvana,pasaka, ka mīl mani un man atkal sirsniņā sāpīgi ieduras...
06.02.2011 00:07 |
 
Reitings 265
Reģ: 29.01.2009
Manā gadījumā beigas nebija no tām skaistākajām :D
Es biju riktīga cūka un izvēlējos vieglāko ceļu - nokrāpu viņu un pēc tam to pati arī pateicu, tā lai atpakaļceļa vairs nav.
Kopš tās dienas neesmu ar viņu runājusi nevienu vārdu, jo viņam ir liela sāpe un naids pret mani par šo cūcisko rīcību.

Bet pēdējos mēnešus, ko pavadījām kopā viņš ļoti labi saprata, ka kaut kas ir mainījies, jo neiekāroju vairs viņu, viss, ko viņš darīja un teica mani kaitināja utt..
Mēs protams runājām par to un es teiu, kā es jūtos, bet viņš bija mūžīgais optimists un vienmēr vilka mūsu attiecības ārā no bedres pat tad, kad es biju gatava padoties.
06.02.2011 00:09 |
 
Reitings 10
Reģ: 29.01.2009
Cigarete viss tas,ko tu raksti tik ļoti atbilst tam ko tagad jūtu. Viņš arī man pārmet, ka tik reti mīlējamies un nesaprot kāpēc, vai arī es ar viņu mīlējos negribot.
Bet nokrāpt nevarēšu, to gan sev nepiedotu un tik ļoti sāpīgi viņam izdarīt nespēju :%27-(
06.02.2011 00:14 |
 
Reitings 10
Reģ: 29.01.2009
Kā lai atrod īsto brīdi, lai viņam to pateiktu?
06.02.2011 00:21 |
 
Reitings 2
Reģ: 15.03.2009
Esmu bijis tāda puiša lomā, daudz manuprāt darīju, lai visu mēģinātu vērst par labu, to pašu optimistisko skatu nākotnē, bet tas viss ir neizbēgami. Sāpēja ļoti.
Tu jau tāpat zini, kas tev jādara.
Ja ir patiesa mīlestība, tad šādas situācijas nenotiek.
Tāpēc, Eva, dari,kas tev jādara, jo citādi tu moki gan sevi, gan to čali.
06.02.2011 00:30 |
 
Reitings 10
Reģ: 29.01.2009
Tā tak būs elle... gan man , gan viņam...
06.02.2011 00:35 |
 
Reitings 308
Reģ: 01.07.2010
Tik skumja situācija :-/
Man šķiet, ka nav tāda īstā brīža, tāpat būs nenormālas sāpes, lai kad Tu to izvēlētos pateikt.
Es zinu, kā tas ir, ja vienam ir mīlestība kā pret vienkāršu draugu, otram kā pret mīļoto. Un ja viņš no mīļotā ir palicis par draugu, tas ir viss... Varbūt tiešām labāk nevilcinies un pasaki viņam...
06.02.2011 00:38 |
 
Reitings 1475
Reģ: 05.01.2010
Lasīju un atcerējos, ka diemžēl man arī bijusi šāda situācija...
Taču novēlēšu tev spēku, izturību emocionālā ziņā un arī tavam puisim, lai viņas tas viss vieglāk :-/
06.02.2011 00:43 |
 
Reitings 759
Reģ: 29.01.2009
pazīstami
zinu ka tā patiešām var notikt tapec tevi nenosodu
pardoma visu labi un kartigi pirms galigi izlem, bet zini ka katra nakotne ir atkariga tikai no mums pasiem.
man ir nedaudz lidzigi..
kad mans draugs uz manis paskatas, runa, samilo utt, man nav sajuta,ka gribu visu izbeigt,
bet ka ir mazakais kaskis vai lielaka netiksanaas taa viss....gribas visu izbeigt....
dzivo ar svam sajutam, jo intuicija mus nekad nepieviļ
06.02.2011 00:58 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits