Man bija forša videne, vairāk mīļuma, siltuma, universitātē tomēr vairāk katrs par sevi, vienmēr aizņemti, skrejoši - gandrīz visi strādā, visādi kursi, tāpat jau stabilas otras pusītes, vēl n-tās lietas, nav tāda saliedētība, protams. Lielākoties foršas koleģiālas attiecības.
Jāpaliek trakoti stiprai patiesībā, lai visu paspētu, neielaistu parādus, nekavētu, plānotu laiku, jo neviens pakaļ nestaigās, kā visusskolā, kad neizvilkt atzīmi patiesībā bija bezmaz neiespējami.