Par saderināšanos...

 
Reitings 131
Reģ: 29.01.2009

Šodien kaut kāds pārdomu vakars.

Draudzene paziņoja, ka ir saderinājusies - ar puisi pazīstami ir nedaudz vairāk kā gadu.

Toties es ar savu puisi esmu kopā jau 4 gadus, bet joprojām no viņa puses nekas nav izskanējis par saderināšanos vai kāzām.

Zinu, ka ir pāri, kas nemaz nevēlas precēties un kuriem kopā ir labi arī tāpat, bet es esmu no tiem cilvēkiem, kas vēlas kāzas.

Aizdomājos pat līdz tam, vai mans puisis maz tam kādreiz būs gatavs un, vai varbūt viņš nemaz nav pārliecināts par to, ka vēlas atlikušo dzīvi pavadīt ar mani.

Ko vēlos no Jums? Laikam jau tikai izstāstīt par savām pārdomām?

Kā jūs uzskatat, pēc cik ilga laika būtu vislabāk saderināties kopš saiešanas kopā?

Zinu jau, ka tas ir individuāli, bet domāju, ka jums katrai ir savi uzskati par šo jautājumu.

Vai jūsuprāt gads nav par ātru?

Protams, saderināšanās jau nenozīmē uzreiz precēšanos, bet nu tomēr tas ir milzīgs solis uz priekšu, jo tas apliecina to, ka cilvēki vēlas turpmaķo dzīvi pavadīt kopā.

02.02.2011 02:44 |
 
Reitings 289
Reģ: 15.09.2010
Kad sāku draudzēties ar savējo, tad vienā tusiņā viņa labs čoms ar mani divatā runāja un teica, ka manējais nekad neapprecēšoties, jo viņam dzīvē esot citas prioritātes.
Pagājušo nedēļu palika 3 gadi, kopš esam kopā. Par saderināšanos un kāzām esam runājuši, bet no viņa vārdiem tas viss apstājas pie naudas. Vispirms jānopērk dzīvoklis, tad saderināšanās, tad kāzas utt. Šodien uz darbu braucot pat atmetu cerību, kādreiz apprecēties.. Jo dzīvokli jau pērkam divus gadus... Un tad ir tā: "Nju pavasarī pirksim..." Pienāk pavasaris: "Neee labāk pagaidīsim rudeni.." Pienāk rudenis: "Pagaidīsim pavasari, ja nu gadījumā būs labvēlīgāka tirgus situācija.." Utt..
Sirds kremt un visu laiku galvā skan: "Ja nu tam čalim bija taisnība par manējo.."
Man 24, viņam 28.
02.02.2011 12:28 |
 
Reitings 4504
Reģ: 21.05.2009
Mož man nav vīrišķīgo apkārt, tur tā vaina :-D
Un man tomēr šķiet, ka vīrišķīgi ir vispār prēcēties un uzņemties saistības arī oficiāli (un darīt to tiešām-no brīvas gribas, neklausoties pārējo "gudros" ieteikumus, utt), nevis glancē.
02.02.2011 12:29 |
 
Reitings 13903
Reģ: 18.02.2010
Gemini - nu beidz! - kā vīrietis var apņemties būt par ģimenes galvu, ja viņam nav pat naudas, piemēram, lai kāzām galdu vai Tev kleitu nopirktu??
(iespējams es te runāju lielā mērā balstoties uz patriarhāliem principiem ģimenē, bet man šķiet, ka tā ir 'pareizāk')
02.02.2011 12:35 |
 
Reitings 4504
Reģ: 21.05.2009
womankind, a kur es minēju,ka bez galda jāsēž un bez naudas? :-D :-D
Runa taču bija tikai par pašu kāzu izpildījumu kā pasākumu, nevis kopējo finansiālo stāvokli. |-)
02.02.2011 12:43 |
 
Reitings 2279
Reģ: 29.01.2009
womankind - naizmirsti vienu lietu - vīrietis jau var arī domāt, ka ir ģimenes galva, bet pārsvarā sieviete ir kakls, kura to galvu groza! Un tici man, tieši tas tos vīriešus arī biedē, nevis tas, ka viņam nebūs naudas kāzām! :D
02.02.2011 12:47 |
 
Reitings 536
Reģ: 06.08.2010
Nu šim gan nepiekrītu,ka tikai vīrietim par visu jāmaksā. Kopš kopā dzīvojam mums nav atsevišķs budžets, bet gan kopējs.
Un arī kāzām likām naudas kopā.
02.02.2011 12:49 |
 
Reitings 13903
Reģ: 18.02.2010
Sunce - kā kuru vīrieti..
Sapratu, ka mums vienkārši katrai ir sava pieredze un savi novērojumi, kas veido mūsu viedokli.
Personīgi es ne draugu, ne radinieku lokā neesmu saskārusies ar to "baidīšanās no kontroles" problēmu.
02.02.2011 12:50 |
 
Reitings 536
Reģ: 06.08.2010
Nu man liekas, ka ar vīrieti nav kāut kas kārtībā,ja viņam bail no kāzām,jo viņu kāds kontrolēs... normālās attiecībās nemainās pilnīgi nekas...tikai statuss.Attiecības viss paliek kā bijis un, ja sieviet domā,ka pēc kāzām nu sāks kādu audzināt un komandēt, tad var rēķināties ar drīzu šķiršanos, jo tas nav normāli.
02.02.2011 12:52 |
 
Reitings 2279
Reģ: 29.01.2009
womankind - domā, Tev vīrietis tā arī ies klāt un atklāti teiks - Tu zini, es baidos, ka būšu zem sievas tupeles, tāpēc es neprecos?! Stipri šaubos! Protams, ne jau visus biedē tas, citus biedē arī kaut kas cits, bet citus nebiedē nekas! :D Cik vīriešu, tik taisnības! Gluži tāpat, kā par sievietēm to varētu teikt, jo - vienas ļoti grib apprecēties, bet citas apgalvo, ka viņām ir pilnīgi vienalga! :D
02.02.2011 12:54 |
 
Reitings 1466
Reģ: 26.09.2010
Es uz laulībām neiespringstu, man ir tikai 24 gadi un kad būs lemts, tad apprecēšos.
Un daudzi vīrieši nemaz precēties negrib pirms nav sava māja, dzīvoklis, jo baidās, ka pēc gadiem var nākties šķirties un, tad īpašums būs jādala ar sievu..Tāpēc vispirms labāk iegūst materiālo stabilitāti un pēc tam laulības. Turklāt vīrieši no tādām sievietēm, kas "uzspiež" laulību bēg pa gabalu un no tās izvairās cik vien ilgi var.
02.02.2011 13:11 |
 
Reitings 6797
Reģ: 06.07.2009
Mēs esam kopā 20 mēnešus, un hmm..draugs ir gatavs mani bildināt jebkurā brīdī jau sen, bet es to vēl nevēlos, jo uzskatu, ka esmu par jaunu. man 20
02.02.2011 13:22 |
 
Reitings 536
Reģ: 06.08.2010
Nu par materiālām lietām runājot, nu lielai daļai nekad nebūs sava māja vai dzīvoklis un ko tad darīt- vispār nedibināt ģimeni?

Manu vīrieti laikam nenobaidīja tas,ka dzīvokli īrējam un tas nebija šķērslis bildināt un precēties. Un ļoti priecājos,ka dzīvokli nenopirkām, jo tagad varētu cīnīties ar kredūtu 40 gadus...un priekš kam? Agrāk vispār tādus dzīvokļus neviens nepirka un vai tāpēc neprecējās?
Nu, p rotams, es nerunāju par situāciju,kad abiem nav darba, kanpi maizei sanāk...bet ja abiem ir darbs, pietiek sev, rēķiniem, iztikai, tad viss ir ok!
02.02.2011 13:22 |
 
10 gadi
Reitings 9435
Reģ: 06.03.2009
Neesmu satikusi nevienu džeku,kurš negribētu precēties tāpēc,ka kkad nākotnē būs jāšķiras un,ak dievs-jādalās ar sievu.Kāpēc tad vispār precēties,ja jau sākumā sāk domāt,kas būs,kad būs jāšķiras.
Mans jau minētais brālēns neprecas tāpēc,ka nav īstā meitene vēl.Ir viņam viss,kas vajadzīgs: labs darbs,mašīna,dzīvoklis.Taču-nu negrib viņš precēt pirmo pretīmnācēju tikai tāpēc,ka vajag.Pats ir to teicis.
02.02.2011 13:28 |
 
Reitings 1466
Reģ: 26.09.2010
Mūsdienās viss ir savādāk kā tas bija agrāk - pirms 20,30, 40.......gadiem. Tolaik reti, kura sieviete pēc 20 gadu vecuma nebija precējusies un, ja 25 gados nebija ģimenes, tad uzskatīja par norakstītu vecmeitu. Mainās laiks un uzskati.
02.02.2011 13:28 |
 
Reitings 1466
Reģ: 26.09.2010
Heartkiller, nevar zināt un paredzēt nākotni un kā būs pēc 15, 20, 30 gadiem un protams, ka precoties nedomā, ka kādreiz šķirsies.
02.02.2011 13:31 |
 
Reitings 3031
Reģ: 26.02.2010
Bullis - nevajag būt tādiem materiālistiem..
ja mans vīrietis pateiktu, ka jānodrošinās ar visu iespējamo, ja nu pēc 10gadiem izšķiramies, lai būtu , kur iet un dzīvot?! es nemaz tādu neprecētu..
tad varbūt arī 2. sievu uzreiz meklēt, lai izšķiroties ar 1. uzreiz būtu nākošā..
starpcitu 10g. laikā visu to materiālo var 5x pazaudēt un par jaunu iegūt..jo dzīvē, nekad, neko nevar zināt..
jāprecas, tad, kad gribas un jūt, ka vajag! un vispār, ja attiecībās nodzīvoti 10 un vairāk gadi, vairs nav taureņi vēdērā, nav kkāda satraukuma, kas ir pirmajos, tāpēc tiešām priecājos, ka apprecējos pēc 2g. kopā būšānas,kad vēl bija rozā brilles! nu jau esam 5. gadu kopā! un neko nenožēloju! :-)
02.02.2011 13:39 |
 
Reitings 1466
Reģ: 26.09.2010
Protams, ka var pazaudēt un iegūt no jauna, bet tas jau ir cits stāsts.
02.02.2011 13:47 |
 
Reitings 336
Reģ: 17.03.2010
Gads tas ir pats labakais laikam,,,Mēs ar draugu kopā nu jau 6 gadus.Man viņš pirms diviem gadiem davināja gredzenu zelta, bet tas bij ta kad mēs satrīdējāmies un nerunājām 3 dienas tad prasīja piedošanu uzdavinot gredzenu,,,bet nu ja puisis davina gredzenu tad ta varētu būt saderināšanās,,,nu bet tā arī mēs vnk dzīvojam kopā,,,iemesli dazādi,ta nav naudas kāzām,ta laika,,,tad saka ka tapat var kopā dzīvot,nopirkt tos gredzenus un bez\ visām formalitātēm...bet nu es tā kā gribētu kāzas baznīcā,baltu kleitu,un jau bērniņu gribās,,,eh nu jāgaida tad tas mirklis kad Dieviņš to nolems,,,,, :-/
02.02.2011 13:52 |
 
10 gadi
Reitings 4365
Reģ: 03.08.2009
Labrīt!!!

Manuprāt, jābūt kopā vismaz gadu, lai varētu precēties.. Un jāpadzīvo kādu laiciņu kopā arīdzan lai var saprast vai vispār var sadzīvot.

Par sevi runājot, es noteikti gribētu bildinājumu un tad arī drīz precēties nevis vilkt to saderināšanās procesu..Bet nezinu kad mana reize pienāks jo ar savējo "oficiāli" neesam vēl gadu pat kopā, bet šovasar būs laikam 8 gadi kopš esam pazīstami :) Bet laikam pirms precēšanās ir jāspēj pateikt tie trīs svarīgie vārdi tā kā.. Damn mums kāds laiks vēl paies :D Bet zinu, ka manējais ir no tiem, kuri gribētu precēties :)
02.02.2011 14:09 |
 
Reitings 2170
Reģ: 29.01.2009
Eh, šī ir mana sāpīgā tēma (t) Un tieši tā mani grauž pēdējās dienās.

Neslēpšu, ka es ļoti gribētu apprecēties. Ne jau tās balles dēļ. Es gribu būt tā īstā un vienīgā, es gribu, lai mans vīrietis mani sauktu par sievu ( ok, viņš mani jau tagad tā sauc, bet tas nav tas ). Kā man par spīti, precēties taisās manējā labākais draugs. Uz kāzām man būšot jāiet, līgavai vecmeitu ballīti būs jārīko utt. Bet kā es gribētu būt viņu vietā!
Pagājušajā nedēļas nogalē viņa draugs viņam paprasīja, vai mēs esam domājuši par precēšanos. Manējais atbildēja - nē. Pēc tam viņš man pateica, ka precēties negrib. Man likās, ka sākšu raudāt.

Kopā esam 4 gadus ar astīti, septembrī būs 5 gadi. Viņam tūlīt paliks 25, man 23 ar astīti. Un es negribu gaidīt mūžīgi. Šobrīd jūtos nomākta un nesaprotu, vai varēšu dzīvot attiecībās, kas ne ar ko neturpināsies. Es būšu tikai draudzene.
02.02.2011 14:25 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online

 
Šobrīd nav neviens reģistrēts profils portālā!