Visas draudzenes ārzemēs, bet sirds pilna. 2 gadi, viens vīrietis, kaut kas tik ļoti tur pie viņa, es pat nezinu kas... Bez viņa nevaru, bet ar viņu nevaru. Un viņš to ļoti labi zina :-( Dara visu ko, ne pašu ļaunāko, nekrāpj, bet sāpīgi vienalga. Es tikai cenšos katru brīvu brītiņu ar viņu pavadīt, bet viņš stundām datorā ieracies, bet par ko es cepoties, viņš taču esot ar mani. Uz ballītēm brauc viens, jo mums vajagot arī laiku atsevišķi, bet ļoti labi taču zina, ka man neviena cita nav un nīkšu viena mājās, bet tā neesot viņa problēma, ne jau viņam esot par mani jārūpējas. Piedodiet, ka tā iespraucos te, bet nebija kam visu šo pateikt.