hellish,ai tās labās domas bija vairāk sākumā.Nu,tad kad bija tāds baigais optimisms,ka man ar savu centību jau noteikti viss izdosies.Pie katra CV piedomāju,ka ar šito man noteikti,noteikti paveiksies.Aha.Tā aplauzos.Uz zālēm atsāku sēdēt nesen,jo palika pavisam slikti.Es esmu depresīva pēc definīcijas,tikai retais to zin.no malas nevar pateikt-vēnas nav grieztas un par depresiju cilvēkos nerunāju.Nu,esmu baigi iemācījusies savākties un neizrādīt.Man vispār tas viss ir viļņveidīgi: ir labi,labi un tad pēkšņi vienā dienā-bāc,tik ellīgi slikti,ka kārties gribas.Zāles man vajag,principā,lai es visu laiku būtu kaut cik vienā līmenī,nevis tie viļņi būtu.A,no malas neizskatos depresīva :D.Eju,mācos,visu laikā izdaru.Kā visi.
Man ir maza pieredze.Viena vieta pat nav oficiāli.Taču,neviena no tām īpaši nepalīdz darba meklējumos.Tas ir tā,it kā nebūtu vispār.Studēju,lekcijas katru dienu no 16:00.Mācību apjoms tāds,ka atlikušo dienu jāsēž bibliotēkā.Laikam vnk nav man lemts.Tikai man ir bail,ka es pabeigšu maģistrus,tad man būs brīva visa diena,bet vienalga nebūs lemts.