Hmm. Atkal jau esmu tik stulbā situācijā, ka vienkārši gribu izlikt to, kas iekšā sēž. Pat nezinu, ko gribu no Jums- varbūt pat neko.
Šodien man labs draugs atzinās mīlestībā..stulbākais jau tas, ka es nevarēju atbildēt ar to pašu. Liku viņam justies ļoti slikti :-/ Pašai arī nav diez ko jauka sajūta.. Un tā ir bijis tik daudz reižu, ka sāku justies kā tāda maita! Man nav īpaši daudz draugu, jo parasti puiši man pārāk pieķeras, bet es nejūtu to pašu. Ar iepriekšējo puisi izšķīros tādēļ, ka pārāk reti sanāca tikties un viņš jūdzās nost no tā, ka nebiju blakus.
Bet ar meitenēm ir tā, ka daudzas no manis izvairās, jo viņu puiši man kantējas klāt. un tas ir tāds murgs! es neģērbjos mauciski, es neuzvedos mauciski. un pavisam noteikti es negribu kādai nocelt čali. Neesmu arī nekāda superskaistā vai superjaukā! Parasta meitene. Tā vien liekas, ka man kaut kāds sūdīgais liktenis gadījies. :-|
vispār, kā lai saglabā draudzību šādā situācijā?