augstskolas maiņa

heej :)
mani moca šobrīd pilnīgi šī pati ideja. es studēju mūziku un esmu nolēmusi studēt ko pilnīgi citu.. ne jau tāpēc, ka man mūzika nepatiktu, patīk un kā vēl patīk. bet tieši manis izvēlētajā profesijā.. es nezinu vai visu mūžu varēšu izturēt to spidienu, nenormālo kritiku, vai spēšu visu mūžu to vien darīt kā veltīt sevi savai profesijai. es laikam tam nederu, tāpēc tagad apsveru domu darīt ko pilnīgi citu.

Ja nezini, ko gribi mācīties (vai gribi mācīties to, ko mācies tagad), iesaku uzreiz mainīt.

Es mācījos 3 gadus un pašās beigās es sapratu, ka tas absolūti nav tas, ko es vēlos darīt (bet man pēdējais gads un, ko ta es tagad - izstāšos, vai?).

Pirmajā kursā, pirmajā pusgadā jau bija daudz atkritēju un sāka mācīties ko citu - tagad esot daudz apmierinātāki ar izvēli :)

man ir tāda dilemma. es tiešām nezinu, ko darīt, jo īsti konkrēti nemaz nezinu, ko vēlos. pašlaik mācos starptautiskos kultūras sakarus Latvija - Francija. it kā viss patīk, bet nav tā, ka aizrauj.

Es gadu nomācījos un tad nomainīju studiju programmu uz pilnīgi savādāku. Nevienu brīdi neesmu to nožēlojusi, bet toreiz attieksme no apkārtējiem gan bija tāda - priekš kam mainīt, nav vērts utt.
Cik labi, ka man pat prātā nenāca viņos klausīties :-D
Laikam taču nav nekādas nozīmes, pilnīgas muļķības, ka pēc skolas jāstājas uzreiz augstskolā un jābeidz tur, kur iestājies. Tāpēc jau sevi jāmeklē un nebaidies no tā - negribēsi taču mācīties ko tādu, kas pilnīgi nesaista, tikai tāpēc, ka žēl iztērētā laika un ieguldīto līdzekļu. Ja zini, kop vēlies, šaubām nav vietas!

Šogad pamainīju jau 3šo reizi. Nu nez, ja tev nav tā, ka riktīgi riebj pat tur atrasties, tad varbūt vēl padomā. Bet ja zini, kaut ko, par ko esi droša, ka riktīgi izbaudīsi pašu būšanu tur iekša, tad labāk maini un jo ātrāk jo labā, kaut gan gada vidū man tas liekas bezmaz neiespējami. Es arī pirmajā reizē maksāju un tagad vēl atlikuši 6 gadi studiju kredīts, kas jāmaksā, bet toreiz man nebija žēl ieguldītais laiks un nauda, bet gan nauda un laiks, ko es vēl nakotnē varētu ieguldīt figņā, kas bez maz jau bija līdz aknām. Izdomā kārtīgi... ;-)

varat pateikt no kādas programmas uz kādu aizgājāt? :)

Esmu studējusies vienu gadu, nezināju, vai gribu turpināt,tādēļ paņēmu akadēmisko. Ja arī neatstākšu studijas tur un aiziešu citur, neuzskatīšu,ka laiku esmu izniekojusi, zināšanas jau tāpat paliks.

Negribu, lai mani te atpazīst, tāpēc konkrētas programmas neteikšu, bet - no eksaktas programmas uz sociālu. Atšķirība ir stipri jūtama.

Hmm, no japāņu filoloģijas uz bibliotēkzinātni un niformāciju, a tagad restaurācija un riktīgi iekaifoju, jo te ir gandrīz viss, kas man patīk... (l)

lol. niformācija. izklausās mazliet nepiedīnīgi... :-D

tas gan vairs nav pa tēmu, bet vai te ir kādas meičas, kuras vēlētos ar mani kopā īrēt dzīvokli? man ir vairāki varianti. pārsvarā visi 3istabu. doma ir tāda, ka es ar savu draudzeni 2atā dzīvojam vienā istabā, viena ir brīva, kas kalpo kā viesistaba un trešajā vajadzētu 2as meitenes, kas dzivotu. tad katrai vajadzētu maksāt apmēram 60ls ziemā un 40ls vasarā. tas ir viss kopā - īre + komunālie. :)

Es pati neesmu mainījusi, bet mana draudzene gan. :-) Iesāka studēt politiku, bet pēc pāris mēnešiem saprata, ka tas nu galīgi nav tas, kas viņai patīk. Izstājās no skolas. Nu tas gads viņai palaists vējā bija, bet nākošajā gadā aizgāja studēt kko ar tūrismu saistībā, un tgd ir ļoti apmierināta beidzot. (l)
Kā arī vēl viena pazīstama meitene aizgāja pēc pirmās sesijas, jo tas, ko viņa mācījās viņai likās vairāk kā hobijs. Tgd augstskolā nemācās, jo ir tur daži iemesli viņai, bet iet kursos, strādā... :-)

es nespetu pamest macibas,pietam ja vel nauda ir samaksata. es parak loti cienu savu laiku, nervus(kad gaidiju vai tiksu skola...lab, tas jau vairak attiecinams uz budzetu). pietam macitos pat tad, ja derdzas tas prieksmets, profesija...ka neka 12 gadus iztureju starp pertikiem, kapec lai vel dazus neizturetu?

Man šis jautājums ir ļoti sāpīgs.
Sākumā draugs aizgāja uz uzņēmējdarbību, jo tajā skolā mācījās viņa māsa, viņai baigi patika. Es aizgāju tajā pašā skolā uz Sabiedriskajām attiecībām, pēc pirmajām lekcijām sapratu, ka jā, ir interesanti, bet man pietrūks matemātikas. Aizgāju pie drauga uz uzņēmējdarbību.
Otrajā kursā sapratām, ka mums nepatīk, bet tad domājām, ka puse jau garām-kāda vairs starpība. Otrā kursa beigās dabūju darbu turpat skolā, kas daudz ko atviegloja. Tagad mani paaukstināja, iedeva 50% atlaidi studijām, grēks būtu nepabeigt. Tagad jau trešais kurss iet uz beigām-pilns gads palicis, tad jāraksta diplomndarbs,nav tā, ka baigi riebjas, bet nav arī tā, ka baigi fanotu par to, ko mums māca. Pasniedzēji interesanti, gaalvenokārt. Tagad domājam, ka bakalaurs jāizmoka un tad jau maģistros varēsim mācīties, ko sirds kāro. (l)
Draugs gan ir sapratis, ka viņš labprātāk mācītos biologos, ģeogrāfos vai arheologos, jo tas ir tas, kas viņu saista, es, savukārt, vēl īsti nezinu, jo gribētu iet kaut kādus kursus-valodas, zīmēšanu un tad jau redzētu, kā būtu ;-)

man jau patik sadi cilveki...vismaz auditorija nav tik pieelpota, mazaka konkurence uz stipendiju, var vietas izveleyies, kur sedet, ne tur kur brivs. :-) :-D

oij, es ar - sākumā iestājos RTU IEVF.. bet nu pēc neilga laiciņa jau sapratu,ka ir galīgs čau.. un ekonomiku tomēr vairāk nevēlos mācīties :-D :-D

tā nu es nākamajā gadā aizgāju uz LU SZF komunikāčiem - TIK IDEĀLI!!! vnk esmu sajūsmā,ka varu mācīties to,kas man patīk (l) (l)