liktenis? wtf???

Dažkārt ir grūti ar tādu, kas ir pilnīgi tāds pats, kā Tu pati.
Vieglāk ir ar pretpoliem
bet, lai veicās

Noteikti ir patīkami satikt tādu pašu cilvēku, kā teici domāšana, pagātne..
Bet, būt kopā prakstiski kā ar savu "es" varētu būt diez gan sarežģīti.
Bet nezinu, varbūt jums ir lemts palikt tikai ļoti labiem draugiem
(to tiešām varētu uztvert kā dāvanu)

Oi, es ar tadu davanu jau 3 gadus dzivoju. Dazreiz pat divaini paliek - gribas kko pateikt, nu vai piedavat ko vakara padarit, bet kamer es vel domaju, vins jau to pasaka. Agrak vajadzeja tik panemt telefonu rokas un padomat - deretu Miljumam uzrakstit, ka uzreiz atnak SMS no vinja (vins teica, ka vinam tapat) Vakar bijam sapelsusies pamatigi. Es sedeju un stukoju savu sodienas edienkarti un izdomaju, ka gribu varitas olas ar majonezi un pec 10 min sis aiziet uz virtuvi un uzvara sev olas ar majonezi!!!! Nekad vins sev nebij varijis olas vakara!!!!

Un par to kopa busanu - tiesam gruti, ja ilgaks laiks jau dzivots. Mes sobrid jau otro dienu nerunajam, jo nevierns no mums pirmais nepieies un nesaks runat, neviens neatzis, ka nav bijusi taisniba, neviens pirmais piedosanu neprasis.. Redzesim cik ilgi mums tas "memais shovs" turpinasies

Inci, izklausās jau interesanti, reizēm varētu būt pat ļoti dīvainas sajūtas..
Lai tev veicas tomēr izlīgt pēc iespējas ātrāk!!!

Visfosak ir ar davanam, vins vienmer uzmin ko man gribas un uzdavina .. Pedejais tads gadijums bija, ka es vislaik domaju, ka gribu to ramiti, nu kur iespraud fleshku un vins bildes rada. Vinam neko neteicu, jo vel domaju vajag man tadu vai nevajag.. un kamer es domaju, vins man uzdavinaja to Ziemassvetkos!!! Briziem mes pasi esam shoka, ka spejam uzminet viens otra domas. Es vienmer uztaisu est tiesi to, ko vins ir gribejis man prasit..u.t.t...

Man ir ļoti, ļoti līdzīgi dažreiz tas uzjautrina, dažreiz nomāc...

Ritīgi forši Vismaz interesanti atgadījumi

Vienādajiem īpaši viegli nav.. Var labi nebeigties..
Pati visu laiku teicu, ka tās vienādās domas, rīcības, pagātnes u.tt. ir tikai sakritības, bet par mums mūsu draugi teica, ka mēs esam viens un tas pats cilvēks, tikai katrs savā dzimumā.

kādreiz tracina, it īpaši strīdos, kad viņš saka kaut ko un es bļauju pretī ,ka tā nav, lai gan pati labi zinu, ka tā ir, jo es viņa vietā darītu tieši tāpat un otrādi...

tu vnk gribi to likteni saskatiit, tapeec arii velc paraleeles...

parasti shis ar laiku paariet

Queen26
Tu to man ?

Ah, es arī biju atradusi sev tādu ideālu!
Viss sakrita. Mūzikas gaume, sapņi nākotnei, abi korī, dejošanā, spēlējām handbolu, abi spēlējam mūz. instrumentus, Praktiski visas intereses bija vienādas! Pēc izskata un rakstura arī tik superīgs!

Bet, kad saņēmos, pēc viņa uzaicinājuma, kopā ar viņu svinēt Jauno gadu, aizbraukt 200 km līdz viņam, notika DISASTER. Viņš teica, ka tur bija viņa māsīca atbraukusi ciemos, bet tad, kad pienāca pusnakts, gaidītā apsveikuma vietā, ieraudzīju, kā viņš ar "māsīcu" apmainās siekalām.. Es vienkārši gribēju nošauties, jo man neviena cita pazīstamā nebija, arī mājās nebija kā tikt. No rīta aizlavījos no dzīvokļa un pa puteni, nepazīstamā pilsētā meklēju autoostu.. Viņš zvanīja un virspusēji parunājām, bet kopš tā laika neesam vairs vārdus pārmijuši..
;( ehh, katru dienu par viņu iedomājos un sirds sāp..

madmoseille.. nelasiiju diskusiju pashu.. atbildu autorei... taa ir taisniiba..

Man liekas ,ka pilnigi vienadiem cilvekiem nav viegli dzivot-ne pa velti saka ,ka pretpoli pievelkas!!!Es esmu pa gaisu-virs loti mierigs-tads "zinatnieka tips"...ta loti gudri runa !!!Kadreiz krit uz nerviem!!!

vo vo .. pilniibaa piekriitu Emanuellei es ar kkad pirms gada sakomuniceeju ar savu liidzinieku.. ilgi tas nevilkaas

nu neiznu,vai velku paraleeles vai ko tur, bet mees jau esam pazistami vairaak kaa gadu ...nodarbojamies ar sportu katrs. pirms vins mani satika ,klausiijaas tikai rnb utt, bet kad ieraudziija,ko es klausos,uzreiz pieveersaas manam muzikas stilam un tagad esam vienaadi ;D mees jau arii neesam kaa preciizas kopijas - viņš ir daudzas reizes foršaaks par mani

Mademoiselle varbūt "strīds pašai ar sevi" dod mācību, ka tu nemaz neesi tik forša, kad strīdies (bet tas komentārs ir tiiiik labs ), un mācīties no tā, kādreiz piekāpjoties, paklusējot utml.

Man novembrī atrakstīja kāds vīrietis, kas manā draugiem.lv profilā bija pamanījis, ka mums ir līdzīga mūzikas gaume. Vārds pa vārdam, saruna attīstījās, pārgājām uz skype un pilnīgi spontāni nolēmām satikties! Es braucu pie viņa! Pie cilvēka, ar kuru bijām tikai dažas stundas sarakstījušies internetā! Nekad tā nebiju rīkojusies, tik spontāni un savā ziņā riskanti, bet es jutu, ka viņam var uzticēties. Mēs teju visu nakti norunājām pie vīna glāzes, bet nekā nebija, pat ne pieskārienu! Mums ir identiska mūzikas, filmu gaume, kopīgas intereses, līdzīgi uzskati... es sāku teikumu, viņš pabeidza. Bet. Es viņam iepatikos ļoti, bet man nebija tā klikšķa. Vēl tagad viņš šad un tad atraksta vēstuli, cer, bet... man pet viņu nav ne mazāko simpātiju. Kā pret draugu jā, bet kā pret vīrieti- nē.

Atklāti sakot, es nedaudz sabijos no tā, ka mums ir tik līdzīgas intereses, tas kaut kā... jau tad man likās neinteresanti. Grūti teikt, kā viss būtu izvērsies, bet ar to gribēju teikt, ka, jā, citreiz gadās sastapt šādus līdziniekus, interesanti katrā gadījumā

Un viņš mani tikko draugos apskatīja